Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Gaisma līgo tikai Latvijā

Dziesmu un deju svētki, kas šovasar notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, pārsteigs ar krietni augušu dalībnieku skaitu. Gaismas dziesmas, gaismas līgošana un radīšana ir un būs pamats visam dziesmu un deju svētku skaniskajam un vizuālajam tēlam. Tas ir arī aicinājums latviešiem atgriezties savā tēvzemē, jo gaisma līgo tikai Latvijā, - šovasar gaidāmo XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku mākslinieciskajiem risinājumiem veltītajā preses konferencē vēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Patīk dziedāt un dejot

Kopā svētkos būs 40 000 dalībnieku. No tiem visvairāk - 15 000 - dziedās svētku kopkorī, un tikpat būs arī dejotāju Daugavas stadionā. «Tas ir augstākais skaits visā deju svētku pastāvēšanas vēsturē,» uzsvēra deju lieluzveduma Tēvu laipas režisore Māra Ķimele. «Tā ir laba liecība, jo deja prasa gan spēku, gan garīgo enerģiju, gan skaistuma izjūtu un vīrieša/sievietes vienību. Dejo veci un jauni!», priecājas režisore, kas, tāpat kā lieluzveduma scenogrāfs Reinis Suhanovs, savulaik dejojusi tautas deju kolektīvā. Deju lieluzveduma Tēvu laipa režisore Māra Ķimele. Māksliniecisko virsvadītāju Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa veidotajā uzvedumā (Daugavas stadionā 4., 5. un 6. jūlijā) iekļauto 23 horeogrāfu deju daudzveidība dos priekšstatu, kas tautas dejā ir noticis gadu simtos, ne tikai pāris gadu desmitos, uzsvēra M. Ķimele.Turklāt pirmo reizi būs skatāmas dejas arī no XVI gadsimta.

Vilkme pēc dziesmas

Pagājušajā nedēļā noslēdzās koru skates. No tām dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss secinājis, ka «dzīve Latvijā gan emocionāli, gan finansiāli ir gājusi uz labo pusi, jo atkal pēc ilgāka laika ir jūtams dalībnieku pieaugums. Acīmredzot vilkme pēc kultūras un dziesmas ir kļuvusi atkal nepieciešama». Kopā ar diriģenti Airu Birziņu, rakstnieci Noru Ikstenu, mākslinieku Ivaru Mailīti un režijas konsultantu Pēteri Krilovu iecerētajā noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē 7. jūlijā «tiks apspēlēta saules sagaidīšana, saules pavadīšana un saules ieiešana visu cilvēku sirdīs». Būtiski uzsvērt, ka šajos svētkos pēc vairākiem gadiem noslēguma koncertā atgriežas visas lielās dziesmu un deju svētku pamatgrupas - būs arī deju kopu un pūtēju orķestru atsevišķi priekšnesumi un priekšnesumi katrai koru grupai. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos speciāli šim notikumam pasūtītā komponista Uģa Prauliņa Līgo Jāņu nakts mistērija Svinēšanas dziesma - «svētku iztrakošanās, svētku eksplozija, kad atraisām bizes un emocionāli uzspridzinām visu telpu». Tai sekos epilogs ar trim mums visiem ļoti nozīmīgām dziesmām - Mārtiņa Brauna Saule.Pērkons.Daugava, Jāzepa Vītola Gaismas pils un Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma. I. Cinkuss arī norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad lielkoncerta repertuārā izpaliek Raimonda Paula dziesma Manai dzimtenei - tā bijis arī 1993. un 2003. gada svētkos. «Taču pirms tautas sadziedāšanās un ballītes, kas sekos noslēguma koncertam, aicināsim kopā nodziedāt latviešu tautai svarīgās sirdsdziesmas, arī Manai dzimtenei. Šī ir ikona, taču tai jābūt savā vietā. Ielikt koncertā tikai tāpēc, ka tā ir brīnišķīga dziesma, nebūtu pareizi,» uzskata I. Cinkuss. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicina uz svētku noslēguma koncertu braukt ar velosipēdiem - tos varēs novietot speciāli izveidotā apsargātā stāvvietā Zaļajā teātrī.

Dižkoncerts - tikai latvisks

Pūtēju orķestru dižkoncerts ir jauns dziesmu un deju svētku fenomens. Šoreiz (6. jūlijā Doma laukumā) tas būs kompaktāks - katram novadam veltot vienu, nevis divas stundas, atklāja dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš. Viņš ar lepnumu vēstīja, ka pirmo reizi programma sagatavota tikai un vienīgi no latviešu komponistu oriģināldarbiem un tautas dziesmu apdarēm. «Tagad pūtēju repertuārs ir tik bagāts, ka baltiešu kaimiņi mūs par to apskauž,» noteica J. Puriņš.

Pārsvarā latviešu mūzika skanēs arī vokāli simfoniskās mūzikas koncertā Arēnā «Rīga» 3. jūlijā, kur ap 100 dziedātāju, solistu un 250 mūziķu liela orķestra izpildījumā dzirdēsim arī Dž. Verdi un R. Vāgnera operu fragmentus, izstāstīja koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš. Tautas mūzikas koncertā Raksti Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 2. jūlijā zīmju lasīšanas rituālu izdziedās un izspēlēs vienas mūža dienas ritējumā - tā iecerējis koncerta mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls. To sāks Ivars Hermanis ar paša izgatavoto rata liru, katrai no trim koncerta daļām (Rīts, Diena, Vakars) būs sava namamāte - spilgtās tautas mūzikas izpildītājas Laima Jansone, Līga Reitere un Ilga Reizniece. Kopā uz svētkiem pārdotas 74 659 biļetes. Uz astoņiem svētku pasākumiem vēl pieejamas 17 193 biļetes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?