Balstoties uz «noslepenoto» Latvijas pozīciju attiecībā uz starpvalstu valdību līgumu par kopīgu fiskālo politiku, vairāki politiķi ir pamanījušies šādu statusu attiecināt arī uz izmaiņām Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumā par ES darbību. «Sagaidīsim, kad abi līgumi būs publiski pieejami, tad arī izteiksimies,» saka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS vēl nesen solīja balsojumā par starptautiskajiem līgumiem atbalstīt koalīciju apmaiņā pret diviem ministru portfeļiem, šī prasība gan noņemta no darba kārtības. Savukārt Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle vispirms publiski pauda viedokli, ka «ES darba kārtībā pašlaik ir viss iespējamais, tikai ne grozījumi Lisabonas līgumā», turpretim pēc dažām dienām apgalvoja, ka Latvijai šie grozījumi varētu nebūt jāratificē.
136. pants
Izmaiņas ES pamatlīgumā par ES darbību, ko sarunvalodā biežāk dēvē par Lisabonas līgumu, Ministru kabinetā un Saeimas prezidijā skatītas jau 2011. gada oktobrī. Lai arī ZZS tolaik bija valdībā, A. Brigmanis Dienai apgalvo - par līguma izmaiņām neesot informēts. Paredzētās izmaiņas paredz papildinājumu ES pamatlīguma 136. pantam - pievienot paragrāfu, kas paredz Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidošanu (ESM). Par ESM izveidošanu Eiropadome lēma jau 2010. gada nogalē, kam 2011. gada martā sekoja lēmums par ES pamatlīguma 136. panta grozījumiem.
Tā kā izmaiņas skar ES pamatlīgumu, Latvijai tas jāratificē kā ES dalībvalstij. Par to, kā līguma izmaiņu ratifikācija notiks Latvijā, lems Saeimas Ārlietu komisija (ĀK). No vienas puses, tā kā Lisabonas līguma grozījumi tika pieņemti ar kvalificētā vairākuma - 2/3 deputātu balsu no vismaz 2/3 deputātu sastāva - balsojumu, šo normu varētu attiecināt arī uz grozījumiem. No otras puses, likumprojekta anotācijā skaidri ir noteikts, ka ar to netiek palielināta ES kompetence, līdz ar to varētu pietikt ar parasto vairākumu, sarunā ar Dienu spriež Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņš arī norāda - abi varianti nevar būt pareizie, tāpēc ĀK būs nepieciešams izvērtēt visus argumentus.
Kā Diena jau vēstīja iepriekš, pašas izmaiņas līgumā uz Latviju attieksies tikai pēc iestāšanās eirozonā. Tās nosaka, kad valstij būs jāsāk iemaksas ESM kapitālā. Pēc šībrīža aplēsēm, summa varētu būt 41 miljons eiro gadā piecu gadu garumā, taču tā var mainīties atkarībā no eirozonas valstu skaita. Ja nebūs nepieciešamības iedarbināt ESM, kas arī ir vēlamais rezultāts, Latvija no šīm iemaksām saņems dividendes.
Starpvalstu valdību līgums
Līdz ar izmaiņām ES līgumā Latvijas darba kārtībā ir arī starpvalstu valdību līgums par pastiprinātu ekonomisko savienību, par ko ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, vienojās 2011. gada decembra samitā. Līgums paredz kopīgu un stingrāku fiskālo disciplīnu, nodrošinot sabalansētu budžetu - valsts parāda līmenis nepārsniedz 60%, budžeta deficīts 3% un strukturālais deficīts 0,5% no IKP -, šie normatīvi jāiekļauj nacionālajos tiesību aktos, kam ir konstitucionāls vai līdzvērtīgs spēks, darbosies arī soda mehānismi.
Latvijas pozīciju attiecībā uz līgumu Ārlietu ministrija klasificējusi kā ierobežotas pieejamības, to skaidrojot ar ES institūciju lēmumu piešķirt šādu statusu pašam līgumam. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti jau lūguši ierobežojumu noņemt. Par spīti centieniem ierobežot pieeju līgumam, kura teksts darba procesā mainās gandrīz vai pa stundām, ik pa brīdim darba varianti tiek noplūdināti un ir brīvi pieejami globālajā tīmeklī, pagājušonedēļ ceturto darba versiju publicēja arī britu laikraksts The Telegraph.
Visticamāk, līdz samitam līguma saturs vēl var mainīties, atvērti ir vairāki jautājumi - cik valstīm nepieciešams ratificēt līgumu, lai tas stātos spēkā, vai un kad ārpus eirozonas esošās valstis piedalīsies eirozonas samitos, kā arī - kādā veidā šajā līgumā tiks iekļauts jautājums par ESM. Par to, kādā formā Saeima balsos par starpvalstu valdību līguma ratificēšanu, varēs spriest pēc līguma gala redakcijas apstiprināšanas.