Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles. «Sniegavīru festivāls Dobelē norit jau vairākus gadus, ar to cenšamies padarīt pilsētu pievilcīgāku iedzīvotājiem un interesantāku viesiem,» izklāsta Dobeles pašvaldības vecākā konsultante Dzintra Matisone.
Tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīst - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti. To, šķiet, apzinās arī pašvaldība un cenšas panākt vēlamo rezultātu, kaut vai ar sniegavīru figūru palīdzību.
Negrib saņemt citu naudu
Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, liecina pašvaldības dati. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balsta vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū ir gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.
Situācija izveidojusies tā, ka «daudzos uzņēmumos ievērojama ietekme ir ārvalstu kapitālam, bet mūsdienu globalizētajā pasaulē citādi nemaz nevar būt», rezignēti atzīst Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.
Bezdarbs Dobelē svārstās ap 10% no sociālekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un tātad atbilst vidējam Latvijas līmenim. Tomēr investori, kas būtu gatavi veidot jaunas ražotnes un piedāvātu daudzas labi apmaksātas darbavietas, Dobelē tiek ļoti gaidīti, it īpaši tāpēc, ka pilsētā ir brīvas industriālās teritorijas, kas būtu ļoti piemērotas rūpnīcu būvniecībai. «Kaut arī bezdarbnieku vidū atrodami cilvēki, kuri pieraduši dzīvot no pabalstiem un darbu nemeklē, lielākā daļa bezdarbnieku būtu gatavi strādāt, ja vien parādītos darbavietas,» uzskata A. Spridzāns.
Jaunu uzņēmumu ienākšana, iespējams, arī ļautu īstenoties domē lolotai iecerei - turpmāk vairs nesaņemt līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. To panākt līdz šim nav izdevies, jo, «ja neko daudz nebūvē, nevar pieaugt ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa, un, ja iedzīvotājiem radikāli nekāpj algas, nevar augt iedzīvotāju ienākuma nodokļa budžetā ienestā summa», atzīst domes priekšsēdētājs.
Jau minētā tūrisma vērienīgāka izaugsme savukārt varētu piešķirt jaunu elpu mazā un vidējā biznesa attīstībai, piemēram, kafejnīcām, suvenīru tirgotavām, vietējā reģionā ražotu lauksaimniecības preču veikaliem.
Dobeles vārdu nes pasaulē
Kamēr jauni investori pie Dobeles pašvaldības durvīm nedrūzmējas, atliek cerēt uz esošo darba devēju paplašināšanos. Neliela darbinieku skaita palielināšanās tiek pieļauta vairākos uzņēmumos. «Šobrīd nodarbinām ap 170 cilvēku, šogad plānojam pieņemt vēl 10 cilvēkus,» sola a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Tieši šo ražotni, lai arī tās lielākais akcionārs ir igauņu uzņēmums Tartu Veski, uzskata par Dobeles simbolu - gan tāpēc, ka uzņēmums nes Dobeles vārdu, gan tāpēc, ka nodrošina ne vien darbu iedzīvotājiem, bet arī ienākumus reģiona lauksaimniekiem, no kuriem iepērk ražošanai nepieciešamos graudus.
Uzņēmums eksportē vairāk nekā pusi saražotās produkcijas, daudzu Eiropas valstu tirgus jau iekarots un iecerēta nostiprināšanās tālāku reģionu tirgos. «Āzijā, piemēram, Taizemē, un Āfrikā, piemēram, Angolā, mums ir iestrādnes. Pirmie konteineri ar makaroniem jau aizsūtīti. Iepriekš šiem reģioniem jau esam miltus piegādājuši,» stāsta K. Amsils.