2006. gadā Jāņa Rozes apgādā izdotā grāmata no šī gada jūnija ir publiski pieejama Rīgas pilsētas arhitekta biroja interneta vietnē www.arhitekts.riga.lv ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta speciālistu palīdzību. «To neviens neturēja plauktā, bet lietoja,» par drukāto versiju saka arhitekts un piebilst, ka ar laiku šī publicētā vērtība bija kļuvusi nepieejama un vajadzējis domāt, kā to atrisināt. «Šis ir viens no Rīgas arhitekta biroja virzieniem - padarīt informāciju pieejamu sabiedrībai caur elektronizāciju,» norāda Gvido Princis.
Tāpat kā grāmatā, arī virtuālajā formātā vārdnīcā ir ietverti 7200 termini, kas palīdzēs latviešu lasītājiem ne vien tulkot urbānistikas un plānošanas literatūru, bet arī saprast, kādā nozīmē dažādi jēdzieni un apzīmējumi tiek lietoti Rietumu praksē. «Es to vērtēju kā milzīgu devumu visiem profesionāļiem Latvijā,» piebilst arhitekts un uzskata, ka vārdnīca būs interesanta arī citiem interesentiem par pilsētplānošanas un arhitektūras tēmu.
Sigurds Grava (1934-2009) ir dzimis Liepājā, bet Otrā pasaules kara gados emigrējis uz Vāciju, tālāk uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ieguvis maģistra un doktora grādu pilsētas un transporta plānošanā Kolumbijas Universitātē, kuras mācībspēks viņš bija no 1957. gada līdz mūža beigām. «Sigurda Gravas darbs viņu ir izvadājis pa visu pasauli,» norāda Gvido Princis. Viņš ir gan plānojis pilnīgi jaunas, gan pārveidojis jau esošas transporta struktūras - vienmēr iedziļinājies vietējā situācijā caur kultūras un tradīciju iepazīšanu, piedāvājot risinājumus, kas būtu viegli adaptējami konkrētajā vidē.
«Rīgā bija ideja ieviest metro,» piemēru min arhitekts, kurš šo domu uzskata par neveiksmīgu, «mēs nesaprotam, kas tas ir, mums nepatīk dzīvot zem zemes, toties mums ir senas tramvaja tradīcijas». Tieši tā pilnveidošanā Sigurds Grava saskatīja toreiz ambiciozi augošā Daugavas kreisā krasta transporta struktūras nākotni. «Vēsturiski ir sanācis tā, ka no kreisā krasta ir centrtieces starveida plūsma, kas iet pa tiltiem, viens ziemeļu-dienvidu savienojums - jauna tramvaja maģistrāle no Podraga līdz Lucavsalai - būtu ļoti nepieciešams.»
Runājot par Rīgas pilsētas arhitekta biroja plāniem, direktors norāda, ka turpinās izdot populārzinātniskus, zinātniskus darbus - primāri tie tiks piedāvāti elektroniskā veidā, kaut arī grāmatas nekur neizzudīs. Kopš marta viņu interneta vietnē ir pieejams Jāņa Lejnieka darbs Marta Staņa. Vienkārši ar vērienu - par spilgtu personību Latvijas arhitektūrā. «Viņas darba redzamākais paraugs ir Dailes teātris,» min G. Princis. «Lai arī viņas projektu skaits nav daudzskaitlīgs, tie ir bijuši savam laikam ļoti inovatīvi - ar tālredzīgu skatu nākotnē.» Tiek domāts arī par šī darba izdošanu drukātā formātā.