Galvenais, kas norvēģus interesē Latvijā, ir «salīdzinoši lētais, bet kvalificētais darbaspēks», vizītes laikā Dienai atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), turklāt attiecības valstu starpā, kuru ekonomiskais līmenis tik ļoti atšķiras, vienmēr ir interesantas, «jo ir tāds savienoto trauku princips» - mazāk attīstītā valsts būs lielākā ieguvēja.
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma VISMA vadītājs Ojsteins Moams, skaidrojot, kāpēc izvēlējies IT firmai netipisku praksi un atvēris filiāli Austrumeiropā, nevis Indijā, Latvijas - Norvēģijas biznesa forumā paziņoja, ka viena latviešu programmētāja darba efektivitāte ir triju indiešu programmētāju darba efektivitātes vērta. Latvija kopīgajā konferencē gan latviešu, gan norvēģu izteikumos tika slavēta, un, kā liecina Dienas apkopotie dati un uzņēmēju sacītais, bagātā fjordu un naftas valsts Norvēģija mums ir pievilcīgs ekonomiskais partneris.
43,9 miljoni eiro
Tūrismā gan norvēģi skaita ziņā nav līderi Latvijas ciemiņu vidū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2014. gadā Latviju apciemoja 85 000 norvēģu, kas ir 5,5% no visiem tūristiem, kuri uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu. Pēc CSP aprēķinātā, viņi gan bijuši naski tērētāji - diennaktī izdeva 114,8 eiro, atstājot Latvijā apmēram 43,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2013. gadā 21,7% (apmēram 333 000) tūristu mūsu valstī ieradās no Krievijas un Latvijā kopumā atstāja 118 miljonus eiro, tātad vidējais norvēģis Latvijā iztērē 1,5 reizes vairāk. To apzinās mūsu valsts kūrortpilsēta Jūrmala un pavisam nesen ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tūrisma izstādēs popularizēja savu pilsētu Norvēģijas ceļotājiem.
Turīgie norvēģi ceļo uz Latviju ne tikai atpūsties, bet arī veikt medicīniskas operācijas. Diena jau iepriekš vēstīja par veiksmīgo Siguldas slimnīcas sadarbību ar norvēģu partneriem, kuri uz Latviju «pāradresē» pacientus kuņģa bariatrijas jeb samazināšanas operācijām. Šobrīd Siguldā jau veikts ap 560 šādām operācijām, Dienai pastāstīja SIA Siguldas slimnīca galvenais ārsts Valdis Siļķe. Turklāt, kā norāda V. Siļķe, patlaban plānots piedāvāt arī citas vēdera dobuma operācijas.
Toties novembrī iecerēts atklāt stereotaktiskās radioķirurģijas centru Sigulda, un jau vasarā varētu sākties robotizētās stereotaktiskās radioķirurģijas iekārtas CyberKnife uzstādīšana. Sarežģītā iekārta paredzēta, lai ārstētu audzējus, kas atrodas ārstēšanas procesā grūti pieejamās vietās, piemēram, galvas un muguras smadzenēs. Viena ārstēšanas kursa izmaksas ir no 7000 eiro, kas ir vidēji par 20-30% mazāk nekā citur Eiropā. Latvijai tuvākā šāda iekārta patlaban atrodas Somijā.
Paredz izaugsmi
Lai gan norvēģu uzņēmēji slavē Latvijas iedzīvotāju kompetenci un darba spējas, viens no iemesliem, kādēļ norvēģu uzmanība tiek pievērsta Latvijai, ir zemās darbaspēka izmaksas. Tas palīdz gan importā, gan eksportā, jo Latvijas samērā zemā vidējā alga ļauj preces saražot un tātad arī pārdot lētāk, kā arī vilina investorus atvērt filiāles. Salīdzinājumam, pēc DnB bankas barometra datiem, Latvijas vidējā alga 2013. gadā bija 775 eiro, savukārt Norvēģijā tā svārstās no 4000 līdz 5000 eiro mēnesī.
A/s Liepājas papīrs pārstāvis Andris Karulis, kurš arī bija devies līdzi Latvijas Valsts prezidentam vizītē uz Norvēģiju, Dienai pastāstīja, ka uzņēmuma darbība Norvēģijā ir «ļoti minimāla», produkcija tur nonāk tikai pastarpināti no citām valstīm. Aktīvāka sadarbība Liepājas papīram ir ar citām Skandināvijas valstīm, taču šobrīd strādā, lai «ielauztos arī Norvēģijas tirgū». Uzņēmums Norvēģiju vēlas iekarot ar savu pamata produkciju - etiķešu uzlīmēm, kas esot nepieciešamas jebkurā valstī, kur notiek ražošana. A. Karulis apstiprina, ka, ņemot vērā norvēģu augstās izmaksas par darbaspēku, Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi. Viņš gan piebilst, ka «svarīga ir arī uzticība», un tā esot jāizkopj ilgtermiņā. Braucienā nodibināti kontakti, un tagad šīs attiecības jānostiprina.
Iespēju Norvēģijas tirgū konkurēt ar zemāku cenu uzsver arī a/s Mārupes metālmeistars pārstāvis Krišs Ozoliņš, sakot, ka visizteiktāk tas novērojams precēm, kuru veidošanai nepieciešams roku darbs. Uzņēmums nesen sācis sadarbību ar norvēģiem un šobrīd izpilda pirmos pasūtījumus, tāpēc kopējais procents no eksporta ir neliels, tomēr K. Ozoliņš paredz izaugsmi.
Cerības uz Norvēģijas tirgu liek arī Lattelecom, un, kā Dienai pastāstīja uzņēmuma starptautiskā biznesa direktors Zigurds Cīrulis, jau šobrīd Lattelecom sniedz IT un telekomunikāciju pakalpojumus norvēģu uzņēmumiem Latvijā. Tāpat uzņēmums strādā arī ar zviedriem un somiem. Z. Cīrulis pieņem, ka drīzumā Lattelecom varēs iesaistīties arī Norvēģijas tirgū. Lattelecom vēlas piedāvāt datu centru ārpakalpojumus, kā arī programmatūras ieviešanas un uzturēšanas pakalpojumus. Z. Cīrulis paļaujas, ka modernās tehnoloģiju iespējas palīdzēs sasniegt jaunus tirgus, jo daudzi no pakalpojumiem piegādājami attālināti un var tikt nodrošināti no citas valsts.
333 uzņēmumi
Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Norvēģija ierindojas 4. vietā ar kopējo investīciju apjomu 520,6 miljoniem eiro un 333 uzņēmumiem. Nākotnē iecerētie Norvēģijas investīciju projekti Latvijā saistīti, piemēram, ar tādām nozarēm kā kosmētika un IT, informē LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce. Galvenās Latvijas eksporta preces ir metālu un koksnes izstrādājumi, bet no Norvēģijas visvairāk ievedam minerālproduktus, dzīvniekus un lopkopības produkciju.
Tāpat jau ilgstoši darbojas Ekonomikas ministrijas, LIAA un Innovation Norway zaļo tehnoloģiju kopprojekts, kas, kā informēja LIAA, sniedz atbalstu «ikvienam pašreizējam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām» vai vēlas iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, lai attīstītu inovatīvas biznesa idejas.