Šoreiz Parīzē pievērsu uzmanību tam, ka pārtikas veikalu pilsētas centrā gandrīz nav. Ja neskaitām mazos maizes un siera veikaliņus ar īstu francūzi kā tā neatņemamu elementu aiz letes, tāds kārtīgs gastronoms būs tiešām jāpameklē. Es nevaru pretendēt uz Parīzes pazinējas statusu, tomēr savi vērojami atkārtotos braucienos uz šo pilsētu man liek domāt, ka, jo īpaši darbdienās, franči sevi ar ēst gatavošanu mājās neapgrūtina. Brasseries un mazi krodziņi ir uz katra stūra, mūždien pilni, paskaļi un ar pietiekami plašu ēdienu izvēli. Un tiešām, kāpēc tērēt tam laiku, ja vieglas vakariņas ir jau sagatavotas un rokas stiepiena attālumā? Vakariņu pievienotā vērtība noteikti ir sarunas, tikšanās ar draugiem un ģimeni. Divvientulība arī, protams, der!
Arī brokastis Parīzē iesaku ieturēt nevis viesnīcā, bet tuvējā brasserie. Pasūtiet kruasānu ar džemu un sviestu vai bageti ar pastēti un sviestu, glāzi svaigi spiestas apelsīnu sulas un lielu krūzi kafijas. Izejiet uz ielas pie mazā Parīzes galdiņa, kas ir katrai brasserie, un baudiet! Skaisti gan agrā vasaras rītā, gan vēlā rudenī, kad lapas skraida pa ielu. Un garšīgi! Un, starp citu, tas, ka pasūtījumu veicat angliski, bet atbildē saņemat franču «oui, madam», pieder pie lietas!
Atpakaļceļā Paris-Charles de Gaulle satiku draugus, kas ik gadu decembra sākumā apciemo Parīzi, jo pirms daudziem gadiem divi latvieši, studējot Parīzē, šeit iepazinās. Ir vērts to atcerēties!
«Mēs esam, ja tā var teikt, Parīzes Pārdaugavas cienītāji - cenšamies apmesties Luksemburgas dārzu apkaimē, kur arī studiju gados dzīvojām.» Kad kopīgi noskatījāmies, kā citi tautieši lidostas taxfree veikalā steidza iepirkt vīnus un sierus, ko tepat Rīgas Stockmann var nopirkt stipri vien lētāk, draugi noteica, ka īstais franču smeķis ir tad, kad mazā Parīzes veikaliņā nopirktu sieru, bageti, olīvas, laba vīna pudeli, ko tev turpat atkorķē, ieliek grozā un dodas uz tuvējo skaisto parku, izklāj deķi un iegrimst vairāku stundu garās sarunās, cilājot vīna glāzi… franču šarms!
Nu jā, bet Rīgā laikam joprojām parkos nedrīkst sēdēt zālienā un publiski vīnu dzert jau nu noteikti ne… tāpēc atstāsim Parīzes šarmu Parīzei. Novēlu katram šo šarmu un romantiku kaut reizi dzīvē izbaudīt!