Riski Latvijas uzņēmumiem saistībā ar grūti prognozējamo eirozonas situācijas attīstību ir augsti, atzīst Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti. Mūsu valsts uzņēmumu «eksporta pieaugums var kļūt mērenāks un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību var mazināties», norāda EM pārstāve Evita Urpena.
Pagaidām gan daudzi Latvijas uzņēmumi eksporta jomā jūtas stabili. Kamēr krīze nav piemeklējusi tieši mūsu eksporta partnervalstis, tikmēr mūsu situācija ārējos tirgos vērtējama kā normāla, Dienai vairākkārt uzsvēris mēbeļu ražotājuzņēmuma Daiļrade Koks vadītājs Andris Jansons, kura uzņēmums sadarbojas galvenokārt ar Vāciju un Skandināviju.
Latvijas rūpniecībā veiksmes stāsts joprojām ir arī uz eksportu orientētā metālapstrādes nozare. «Šogad deviņos mēnešos ražošanas apjomi metāla ražošanā bija par 33,8%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi - par 11,5% lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn,» stāsta EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.
Metālu ražošana, kā pēdējā laikā ierasts, apjomu un tempu ziņā ir galvenais izaugsmes vilcējs, piekrīt arī Swedbank vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem ārējos tirgos veicies pat labāk nekā pērnā gada atbilstošajā periodā, Dienai atzinis Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas izpilddirektors Toms Grīnfelds.
Šogad nedaudz pieaudzis arī pārtikas rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms, un šajā jomā vērojama ražotāju neatlaidīga cīņa, lai nostiprinātu pozīcijas gan eksporta tirgos, gan arī Latvijas mērogā.
Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva eksporta apjomi šī gada pirmajos deviņos mēnešos pieauguši par 3,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, un «straujākais eksporta pieaugums - par 68% - novērots Ukrainā, kas ir tirgus ar pamatīgu potenciālu», saka Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Audzis arī produkcijas eksports uz Īriju un Krieviju.
Turklāt pārtikas ražotāji par vietu tirgū cīnās, piedāvājot arī aizvien jaunu produkciju. Piemēram, dārzeņu pārstrādes uzņēmums NISSI novembrī sāk piedāvāt jaunu vakuuma iepakojumā tvaicētu dārzeņu produkciju. «NISSI ir 100% Latvijas uzņēmums, jaunās produkcijas gatavošanā izmantojam tikai Latvijas zemnieku audzētos dārzeņus,» uzsver NISSI vadītāja Ilona Āboliņa.
Tiek pieļauts, ka pārtikas ražotāju situāciju labvēlīgi ietekmē arī sabiedrībā šobrīd valdošā vēlme tērēt, nevis krāt naudu. Jaunākie EM dati liecina, ka privātais patēriņš šī gada 1. pusgadā bija par 6,3% lielāks nekā pērn. Tomēr, kā Diena jau rakstīja, ekonomikas analītiķi prognozē, jau tuvākajos mēnešos cilvēki veikalos tērēs mazāk.
Turklāt līdz šī gada beigām daudzu Latvijas ražojošo uzņēmumu attīstības temps «turpinās sagurt un gada sākumā piedzīvotā, noturīgā izaugsme atgriezīsies vienīgi līdz ar recesijas izbeigšanos eirozonā», pieļauj M. Kazāks.