Politiskas opozīcijas nav
Pirms vairākiem gadiem notikušās teritoriālās reformas rezultātā Bauskas pilsēta tika administratīvi sasaistīta ar astoņiem pagastiem -Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules, izveidojot Bauskas novadu. Tā domē 2009. gada vēlēšanās tika ievēlēti 17 deputāti no sešiem partiju sarakstiem - Jaunā laika (JL), Pilsoniskās savienības (PS), Latvijas Zemnieku savienības, LSDSP, Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Tautas partijas. Tagad gan JL un PS izveidojušas Vienotību. Šobrīd domē nav politiskas pozīcijas un opozīcijas, svarīgākais ir personāliju savstarpējā saprašanās, atzīst deputāti.
Šogad vēlēšanās spēcīgs konkurents citām latviskajām partijām varētu būt Reformu partija (RP), kas jau gatavojas cīņai par varu. Lai arī Bauskā ir nedaudz vairāk nekā 10% krievu tautības iedzīvotāju, balsošana pēc nacionālā principa te nav aktuāla, un pagājušajās vēlēšanās Saskaņas centrs tā arī nevienu deputāta mandātu neieguva. Baušķenieki šoziem lielā vienprātībā uzsver - te nebalso pēc partiju principa, bet par pazīstamiem, populāriem cilvēkiem.
Varu grib saglabāt
Pašreizējais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips ievēlēts no PS saraksta, bet patlaban pārstāv Vienotību. Savulaik domes priekšsēdētāja vēlēšanās par viņu nobalsoja tikai deviņi no 17 deputātiem, bet šobrīd V. Veips tiek atzīts par domes spēcīgāko personību.
Piecdesmitgadnieku paaudzei piederošais Valdis Veips Dienai apgalvo, ka arī šī gada pašvaldību vēlēšanās kandidēs un ir gatavs turpināt darbu domes priekšsēdētāja amatā, ja vien tāda iespēja viņam būtu. Bauskas novada domes priekšsēdētāja, kurš pēc izglītības ir fizkultūras skolotājs, izklāstītais pilsētas attīstības redzējums liecina - viņa prioritātes ir pilsētvides sakopšana un tūristu piesaite, nevis investoru meklējumi un ražošanas attīstība.
«Šim domes sasaukumam, uzsākot darbu, bija plāns, lai Bauskā būtu peldbaseins, un esam tik tālu tikuši, ka pavasarī būvniecību varēs sākt,» pārliecinoši stāsta V. Veips un piebilst, ka Bauskā iecerēts arī uzbūvēt jaunu bibliotēku - vietējo Gaismas pili. «Līdz vēlēšanām varētu pagūt izstrādāt bibliotēkas tehnisko projektu. Droši vien nākamais domes sasaukums bibliotēku uzbūvēs. Top arī tehniskais projekts ielu sakārtošanai, tas paredz, ka lielās ielas asfaltēsim, mazās - bruģēsim,» savā labi nostādītajā pedagoga balsī stāsta domes priekšsēdētājs, liekot nojaust cerību, ka pašam nākamās domes sastāvā būs iespēja minētos projektus īstenot.
Uzklausot baušķenieku viedokļus par pilsētas administratīvo līderi, nākas dzirdēt, ka viņš tiek raksturots kā pragmatisks un diplomātisks vadītājs, kura vārdu neapēno publiski skandāli, un pat oponenti V. Veipam nepārmet autoritārismu. Valda Veipa kritiķi gan bilst, ka domes priekšsēdētājam vajadzētu prast panākt no valsts institūcijām Bauskai izdevīgu projektu īstenošanu, kā arī sekmēt uzņēmumu ienākšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
«Pietrūkst izpratnes, kā praktiski saimnieciski jautājumi jārisina, pārāk lēni dažādi projekti tiek īstenoti,» skeptisku viedokli pauž Bauskas novada domes deputāts Alvis Feldmanis (ZZS). Viņš apgalvo, ka vēl nav izlēmis, vai vēlēšanās kandidēs, bet, ja tiktu ievēlēts arī nākamajā domē un kļūtu par priekšsēdētāju, tad «sāktu cīņu par labākiem ceļiem un noteikti censtos panākt atbildīgajās institūcijās to, ka notiek reāla Bauskas apvadceļa būvniecība, nevis būtu runas vien».
Jāpiebilst, ka V. Veips pieļauj - apvadceļš varētu tikt uzbūvēts ap 2020. gadu, patlaban tas «iezīmēts valsts un pašvaldību plānos, bet vēl pērnā gada nogalē Satiksmes ministrijas ierēdņi nevarēja nosaukt konkrētu gadu, kad apvadceļš būs gatavs».
Domē vajag uzņēmējus
Kritiku pašvaldībai par pārāk lēnu lēmumu pieņemšanu velta arī uzņēmēji. SIA Kronis vadītājs un līdzīpašnieks Aivars Svarenieks sadarbību ar deputātiem raksturo, sakot, «lai ko panāktu, jābūt ļoti uzstājīgam. Jāiet uz pašvaldību runāt piecas reizes, nevis vienu. Tā nav deputātu ļaunprātība, bet domāšanas veids. Daudzi deputāti nenāk no uzņēmēju vides un nenovērtē, ka uzņēmēji ir tie, kas maksā nodokļus un tātad nodrošina to naudu pašvaldības budžetā, ko vēlāk pašvaldība iegulda, piemēram, pilsētvides sakārtošanā». Pašvaldībai uzņēmējus vajagot, vienīgi lai būtu, kas nodokļus nomaksā un ko atrādīt ministriem un ārvalstu delegācijām. Bet uzņēmējus uzklausīt deputāti necenšoties.
To, vai kandidēs šī gada pašvaldību vēlēšanās un centīsies mainīt domē valdošo attieksmi pret uzņēmējiem, A. Svarenieks pagaidām neatklāj, sakot, ka daudz laika paņem Kroņa vadīšana.
Lai aizstāvētu savas intereses un palielinātu ietekmi pilsētā, sadarbībai ar pašvaldību gan ir izveidota Uzņēmēju konsultatīvā padome, kuras priekšsēdētājs ir A. Svarenieks. Konsultatīvās padomes ideja izlolota uzņēmēju klubā Bauska 97. Tā prezidents Indulis Pētersons stāsta, kluba biedriem jau izdevies apturēt to, ka pašvaldība pieņem «Bauskas situācijai neatbilstošus pašvaldības saistošos noteikumus, kuri attiecās uz reklāmu izvietošanu».
I. Pētersons pieļauj, ka nākamajās vēlēšanās varētu kandidēt, jo «domē vajadzētu vairāk uzņēmējus. Šobrīd ir deputāti no izglītības iestādēm, no dažādām ar pašvaldību saistītām iestādēm un uzņēmumiem, bet nav reālās biznesa vides cilvēku».
Bauskas dzelzs lēdija
Tomēr, lai ko arī pārmestu pašvaldībai uzņēmēji un iedzīvotāji, visi atzīst, ka budžeta līdzekļi tiek tērēti un kredīti piesaistīti ļoti pārdomāti, un uzsver, ka tas ir Bauskas novada domes izpilddirektores, kādreizējās Bauskas rajona padomes izpilddirektores Dagnijas Ludrikas nopelns. Tieši D. Ludriku daudzi atzīst par ietekmīgāko personu Bauskā. «Vara Bauskā pieder Dagnijai Ludrikai,» Dienai saka baušķenieks Uldis un vēl daudzi citi aptaujātie, to vidū pat pašvaldības darba analizētājs, laikraksta Bauskas Dzīve žurnālists Vilnis Auzāns. Izpilddirektores ietekmes pamatā Bauskas dzīves pazīšana, kā arī zināšanas finanšu un juridiskajos jautājumos, to nenoliedz pat esošās varas kritiķi.
«Pērno gadu beidzām ar budžeta pārpalikumu, viens no baseina būvniecībai nepieciešamajiem trim miljoniem latu mums jau ir. Samaksāt nepieciešamos sociālos pabalstus iedzīvotājiem mums nav problēma, arī tad, ja valsts līdzdalību samazina līdz minimumam,» uzskaita D. Ludrika un uzsver, ka līdz šim arī Bauskas novada domes izsludinātajos iepirkumu konkursos rezultātu pārsūdzības bijušas, bet «nav bijis, ka mēs nevinnētu, jo iepirkumu nolikumus izstrādājam precīzi tā, kā paredz normatīvie dokumenti». Lai gan izpilddirektore jau sasniegusi senioru vecumu, visticamāk, viņa darbu turpinās arī nākamās domes laikā. Pēc politiskas varas gan D. Ludrika netiecas un apgalvo, ka vēlēšanās nekandidēs.