Izrādās, aiz vārda «voljeri» slēpjas triju ģimeņu mājas ar dārziem, kurus šķir žogi. Tie - nevis starp brāļiem un māsu, bet lai mājdzīvnieki dzīvotu katrs savā teritorijā, jo suņus Kukuvasi pie ķēdes neliek un šauros voljeros nespundē. Kaķi gan staigā, kur paši grib, - pāri robežām un cauri žogiem.
Zobs uz Cēzaru
Lias un viņas meitas Latvijas Radio režisores Diānas Bērzas mājā uz sarunu no blakus mājām atnākuši abi brāļi ar ģimeni - viens no grupas Menuets dibinātājiem, dziedātājs, komponists un ģitārspēles pedagogs Adrians Kukuvass (viņa skaistākā dziesma Krīt visbaltākie sniegi pirms daudziem gadiem man iekrita sirdī un skan tur joprojām) ar sievu kinoloģi Noru un ilggadējais Latvijas gāzes darbinieks Aleksandrs Kukuvass ar sievu Baibu.
Diāna iepazīstina ar savas ģimenes mīluli astoņus gadus veco Čiepu: «Gribējām mazu sunīti, bet Slokas patversmē bija tikai lielie. Tad portālā draugi.lv izlasīju, ka Bērzkroga apkaimē kāda meitene piedāvā kucēntiņu - taksenītes un pļavu suņa jauktenīti, kas piedzimis ar vienu actiņu. Protams, man ar dēlu Kristeru un mammai vajadzēja tieši viņu.»
Ar Purvciema pagrabā dzimušo «gara aristokrātu» - rudo runci Billiju - jau esmu pazīstama, jo pirms sešiem gadiem pati viņu atvedu. Toreiz demogrāfiskais sprādziens nebija paredzēts, taču tagad Kukuvasu īpašumos dzīvo jau trīs kaķi un trīs suņi!
Adrians emocionāli komentē runča Džokija parādīšanos: «Nora viņu atrada banānu kastē pie Bērnu pasaules. Es galīgi nebiju noskaņots kaķim, jo nesen uz manām rokām bija nomirusi jūrascūciņa, bet mani jau neviens neņēma galvā!» Savukārt par Burmas šķirnes kaķi Robinu Nora ar meitu Silvu Adriju izlasīja sludinājumā žurnālā Astes. Audzētava šo atdodot par velti, jo Robins bija beidzis vaislinieka gaitas, un pavairotājiem lieka mute nebija vajadzīga. Runcis bija nomocīts, uz nervu pamata sācis grauzt sev spalvu. Arī viņam atradās vieta Mellužos.
Par «robusto lauku sētas sargu» Cane corso šķirnes suni Radžu stāsta Nora: «Adrians man solīja suni. Kādu ņemt? Man patīk dobermaņi, bet Adrianam savulaik bija bokseris. Kane korso bija kompromisa variants.»
Adrians atceras: «Paņēmām viņu Tukumā. No deviņiem kucēniem šis vienīgais pāri visu mugurām dampēja pie mums. Re, kāds izaudzis - kupēt ausis un asti tagad nedrīkst, bet vienalga skaists kā velns!» Lia smej: «Ja Radžu nokrāsotu ar fosforu un tumsā palaistu pa Kanāla ielu - vispirms zeme dun, tad parādās melns briesmonis, īsts Bāskervilu suns!» Tas, protams, joks, jo Radža, Noras prasmīgi audzināts, tagad kļuvis par milzīgu, mīlīgu suni. Par Radžas īpašo muzikālo talantu pārliecinos, kad fotosesijas laikā Adrians sāk spēlēt trompeti un suns viņam piebalso, dažādās toņkārtās velkot līdzi meldiņu.
Radža nedzīvo būdā - neies taču mainīt divstāvu māju un Dormeo matraci pret suņu būdu! Ar «saviem» kaķiem Robinu un Džokiju viņš satiek labi, kaut sākumā burmietis uzmetis kucēnam uz galvas antikvāru lampu. Vēlāk, vērojot, cik ātri Radža aug, runcis sapratis, ka ar šamējo labāk draudzēties. Džokijs esot gluži kā Hitlers - kad Radža iet garām, ceļ ķepu sveicienam. Viss jau būtu labi, ja vien Cēzars blakus nedzīvotu. Uz to gan ir zobs!
Līdzsvarotais cunami
Aleksandra un Baibas melnajam labradoram Cēzaram skaista dzīve sākusies tikai Mellužos. Kukuvasi viņam ir jau trešie saimnieki. Bijis tā - kāds puisis uzdāvinājis savai brūtei kucēnu, bet šī, ilgi nedomājot, atdevusi suņuku savai mātei, kurai jau bijis viens labradors. Hiperaktīvais suns kundzīti galīgi nomocījis, jo uzvedies atbilstīgi savam toreizējam vārdam - Cunami! Baiba, kura uz ielas katram sunītim noglāsta galvu, kundzi ar Cunami satikusi uz ielas vienreiz, otrreiz, samīļojusi suni, un saimniece piedāvājusi - gribat, es jums šo sunīti uzdāvināšu? Baibai divreiz nebija jāsaka. Pie Baibas un Aleksandra Cunami tika nosaukts par Cēzaru. Aleksandrs saka - klausīgs, ļoti mīlīgs, nepazīstamiem uzrej, savējos grib nogāzt gar zemi un riktīgi sabučot.
Kucēna vecumā vienaudži Radža un Cēzars sadzīvojuši ļoti labi, un reiz Radža atkal gājis ciemos pie kaimiņa. Ko abi suņi todien savā starpā nav sadalījuši, neviens nezina, taču šie nopietni iekrituši viens otram krāgā. Tagad skaidrs - ja abi aci pret aci satiksies vēlreiz, būs slikti. Vai kinologs nevar nolīdzināt naidu starp suņiem? Nora saka: «Lasīju, ka abi kaušļi jāatdod patversmē, tur šie sapratīs, ka nu ir ziepes, sadraudzēsies, un tad var ņemt atkal mājās. Mēs problēmu atrisinājām, uzceļot žogus.»
Žogi ir ne tikai suņu naida dēļ. Aleksandrs stāsta: «Man uz šīs pašas ielas sabrauca iepriekšējo labradoru. Nedrīkst sunim ļaut brīvi klaiņot apkārt, un ģimenes kompanjonu turēt ķēdē arī nedrīkst. Tagad Cēzars un Radža ielāgojuši, ka starp viņiem ir žogs, katrs savā pusē viņi viens otru labi pacieš.»
Bet kaķi? Billijs taču bija pieradis, ka visa Kukuvasu teritorija pieder vienam pašam, bet tad gan žogi, gan divi citi kaķi uzradās. Ar Džokiju Billijs uzreiz pamatīgi saplēsies un sapratis - staigāt var tuvējā birzītē, bet tajos «voljeros» nav ko līst. Pie Cēzara ir tabu zona visiem kaķiem. Dzīvnieki savas attiecības un pastaigu takas noskaidrojuši, katrs zina savu vietu, bet Kukuvasi četrkājaino kašķus neņem vērā - visiem uz šīs zemes jāsadzīvo, katrs esam unikāls, ja spējam pieņemt otra unikalitāti.