Deputāti arī vienojās, ka grozījumus Latvijas parlaments ratificēs ar vienkāršo balsu vairākumu. Pirms lēmuma notika debates, kurās pēc slēgtās apspriešanas piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP), kurš norādīja, ka par šiem grozījumiem jau apspriedies ar visu frakciju pārstāvjiem, izņemot Saskaņas centru (SC), ar ko sarunas būs tuvākajās dienās.
Lai arī Latvija ESM sāks piedalīties tikai pēc iestāšanās eirozonā, to nepieciešams ratificēt visām ES dalībvalstīm, jo izmaiņas skar vienu no pamatlīgumiem. ESM stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, līdz ar to ES rekomendē dalībvalstīm to ratificēt līdz šim datumam. Iepriekš Saeimas Eiropas lietu komsijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica prognozēja, ka līdz Jāņiem izmaiņas parlamentā tiks ratificētas.
Sākotnējais ESM kapitāls būs 700 miljardu, dalībvalstis sākumā tajā iemaksās kopā 80 miljardu, summas atkarīgas no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IK), kā arī citiem rādītājiem. Latvijai, ja tā eirozonai pievienosies 2014. gadā, kā plānots līdz šim, ESM piecos gados būs jāiemaksā ap 144 miljoniem latu, informēja E. Rinkēvičs. Kā Diena jau vēstīja iepriekš, palīdzību no ESM varēs saņemt tikai tās eirozonas valstis, kas būs gan ratificējušas līguma Par ES darbību 136. panta izmaiņas, gan parakstījušas starpvalstu valdību līgumu par fiskālo disciplīnu. Pagaidām fiskālās disciplīnas līgumu ir gatavas parakstīt 25 ES valstis, Lielbritānija un Čehija atturas. Taču nav zināms, kad un kuras valstis šo līgumu ratificēs, jo, piemēram, Īrijā par līguma pieņemšanu tiks rīkots referendums, taču īri iepriekš referenduma kārtā ir noraidījuši jau divus ES līgumus.