Vai pavāram ir viegli nepieēsties?
Es uzskatu - lai uz garšas kārpiņām spētu izjust ēdienu, pavāram vienmēr jābūt mazliet badā. Paēdis cilvēks ir apātiskāks, nejūtīgāks. Tas gan nenozīmē, ka, esot virtuvē, neko neēdu. Es visu degustēju ar mazu karotīti. Lai gan nogaršot sanāk daudz, neesmu ēdelīgs cilvēks. Esmu novērojis, ka arī citi pavāri, lai remdētu izsalkumu, piemēram, pusdienās izvēlas kaut ko citu, nevis to, ko katru dienu gatavo viesiem vai restorāna apmeklētājiem. Es parasti ēdu to, kā nav ēdienkartē, kaut ko vieglu. Tomēr, strādājot restorānā, ir jānobauda visi ēdienkartē iekļautie ēdieni - lai saprastu, kas tā par mantu.
Kādi ēdieni jums iet pie sirds?
Meksikāņu virtuve. Ēdieni tiek gatavoti no svaigiem produktiem. Meksikāņu virtuvē faktiski nav ēdienu, kuri jāsagatavo iepriekšējā dienā - jāmarinē vai citādi jāsagatavo cepšanai vai vārīšanai. Man garšo asi ēdieni. Meksikāņu tradicionālajā virtuvē tiek bagātīgi izmantots asais čili. Uzskatu, ka asi, piparoti ēdieni palīdz organismam atveseļoties, dezinficē no parazītiem. Starp citu, pikanti ēdieni uzlabo atmiņu. Pārāk asus ēdienus nevar aizmirst. Paliks atmiņā arī tas, kad tu to ēdi un kur. Asus pipariņus atceros vienmēr. Pirmo gadu Latvijā staigāju ar sāls un pipara burciņām kabatā. Jo man šķita, ka visos ēdienos ir par maz asuma.
Kas jums garšo no latviešu virtuves?
Interesanta garšas kombinācija ir speķa maizei. Ķiplokgrauzdiņi garšo. Sākumā mani pārsteidza, ka, tuvojoties ziemai, cilvēki gatavo krājumus. Tagad esmu sapratis, ka rudenī jāsagatavo ievārījumi un kompots, jo ziemā tos ir patīkami ēst.
Kā pavārs gribētu izgudrot mīlestības garšvielu, kas iznīcinātu garšvielu, kura man riebjas, - vegetu. Te, vienalga, ko gatavo, cilvēki ber vegetu. Tomēr, lai ēdiens būtu garšīgāks, jāliek mīlestības garšviela.
Jums ir kāda personīgā recepte?
Man vienmēr ir labs garastāvoklis, uzmundrinājums jāmeklē retu reizi. Drūmā ziemas dienā labsajūta iestājas pēc karsta kakao. Tas ir sens acteku dzēriens, ko mūsdienās izmanto kulināri visā pasaulē. Uzmundrina arī kafija ar kanēļa standziņu. Ne tikai kafijas īpašību dēļ, bet arī tāpēc, ka kanēļa standziņa man atgādina bērnību. To, maziņš būdams, dzēru ar cukurniedru sīrupu.
Vēl - ēdiens nedod pilnīgu baudījumu, ja cilvēks to ēd viens. Pavisam cita sajūta ir, ja brokastis ēdu kopā ar savu otro pusīti. Garastāvokli uzlabo arī ēst gatavošanas process. Ja kāds uzslavē un novērtē, ka tas, ko gatavoju, ir labs, tā ir laime.
Pavāra darbs ir daudzas stundas kājās. Kā izvingrojaties?
Virtuvē ir pietiekami daudz kustību, kaut kas jāpasāla, jāpastiepjas pēc produkta. Bet virtuvē kustības tomēr ir ierobežotas. Manas profesijas pārstāvjiem ieteicams izkustēties. Kādreiz gāju peldēt uz baseinu Jūrmalas ārstnieciskajā sanatorijā, kurai neatminos nosaukumu. Daudz izkustos savos laukos. Tur ir svaigs gaiss un darba ir pārpārēm, var vākt kartupeļus vai lasīt ābolus.
Kā Latvijā jums pietrūkst pilnai laimei?
Dažas tonnas laba humora. Meksikā daudz joko. Tur cilvēkiem ir pozitīvāka attieksme pret dzīvi nekā Latvijā. Tas nenozīmē, ka cilvēki tur visu laiku ir laimīgi. Bet te depresija šķiet normāla parādība, taču tā nav! Meksikā uzmundrinātu, apskautu.
Mazliet pietrūkst arī saules. Ziema te ir ilga, tomēr esmu laimīgs, ja snieg. Par spīti aukstajai ziemai, Latvijā ir veselībai labvēlīgi dzīves apstākļi. Te nav indīgu čūsku, odu, tarantulu, skorpionu. Ir jāuzmanās tikai no ērcēm un vienas odzes. Fantastiski! Meksikā tā nav.
Cūku gripa nāk no Meksikas.
Tas ir interesanti, vai ne? Domāju, ka jebkura gripa ir gripa, kura maina savu formu, tāpēc mainās arī tās nosaukums, formula. Es neesmu slimotājs, dzīvoju veselīgi, nepīpēju, nedzeru. Tas ir labākais veids, kā saglabāt savu organismu modru. Dzeru daudz tējas un ēdu piparus.
Es esmu laimīgs, ka esmu meksikānis un palikšu meksikānis, ja arī nomiršu. Nekad neesmu jutis negatīvu attieksmi no apkārtējiem Latvijā. Mani neuztrauc arī stereotipi, ja kādam Meksika saistās tikai ar tekilu vai ar iedzīvotājiem, kas nēsā lielas cepures.