Vairāki restorānu nozares flagmaņi paziņojuši par slēgšanu, tādēļ vispirms jautājums, kā vispār restorāniem klājas šajā laikā.
Jā, tiešām – vairāki paziņoja par slēgšanu; viens, par laimi, pēc tam pārdomāja. Kopumā situācija ir uzlabojusies un sezona relatīvi bija labāka nekā pagājušajā gadā. Protams, ātri atgūties pēc tik garas krīzes ir grūti.
Lielākā problēma, pēc restorānu asociācijas teiktā, ir tā, ka daudziem restorāniem joprojām ir pandēmijas laikā uzkrājušies nodokļu parādi, un cīņa ar to šobrīd ir grūtākais. Labāk noteikti iet tiem, kuriem ir liela un spēcīga vietējo klientu bāze. Tiem, kas vairāk ir strādājuši ar ārzemniekiem, nesezonas mēneši nav tik vienkārši. Bet kopumā situācija uzlabojas.
Rīgas restorānu nedēļa notiek jau desmito gadu. Kur meklējams šīs tradīcijas aizsākums, un ar kādu domu tā tika un tiek rīkota?
2013. gadā pasākums tika rīkots ar domu dibināt kaut kādu restorānu kultūru, jo tolaik tradīcija doties uz restorāniem bija izplatīta daudz mazāk nekā šodien un to darīja tikai īpašos gadījumos. Šodien doma ir tāda: tā kā restorānu kultūra ir pietiekami attīstījusies, mēs turpinām to popularizēt, dodot cilvēkiem iespēju iepazīties ar jaunām vietām, kurās viņi, iespējams, vēl nav bijuši, pamēģināt kādu ēdienu, kurš vēl nav nogaršots. Jo – restorāni gan aizveras, gan to vietā atveras jauni, tāpēc šo pasākumu esam turpinājuši un turpināsim.
Ja nekad nav būts, tā tiešām ir brīnišķīga iespēja aiziet uz interesantākajiem un labākajiem Rīgas restorāniem, izmantojot piedāvājumu, kad ir skaidrs, cik tas maksās, turklāt Restorānu nedēļas laikā cena par maltīti tiešām ir zemāka, nekā tā būtu citā laikā.
Darām to arī tāpēc, ka no restorānu puses ir ļoti liela interese (šogad saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi!), lai šis pasākums saglabātos.
Kam šis pasākums vairāk ir domāts – rīdziniekiem vai tomēr Rīgas viesiem?
Pamatā jau galvenokārt tieši rīdziniekiem, lai gan beidzamajos gados to diezgan aktīvi reklamējam aiz robežām – mums tuvākajās kaimiņvalstīs. Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka aptuveni divdesmit procenti apmeklētāju ir ārzemnieki. Protams, tas ir ļoti atkarīgs no restorāniem, un tūristu vairāk iecienītās takās šis procents arī ir augstāks, bet mazāk zināmās vietās vai rajonos ārzemnieku ir mazāk.
Jūs teicāt, ka restorānu atsaucība šogad bijusi ļoti liela. Vai notika arī kāda gribētāju atsijāšana?
Jā, jo šogad, lai nodrošinātu kvalitāti, bijām piesaistījuši Pavāru klubu, kurš savukārt piesaistīja ekspertus ēdienkaršu vērtēšanā. Vairākiem restorāniem mēs atteicām dalību šajā pasākumā, apmēram desmitam lūdzām labot ēdienkartes, lai tās atbilstu konceptam, tā ka šoreiz ir piestrādāts arī pie tā, lai kvalitātes latiņu turētu augstāk. Starp citu, labākie restorāni startē 40 eiro kategorijā, un tie patiešām ir restorāni, kur ikdienā par šādu summu trīs ēdienus nesanāks nobaudīt.
Ēdienkartē uzsvars tiek likts uz vietējiem produktiem?
Jā, lai gan, protams, visa ēdienkarte simtprocentīgi nevar būt pagatavota no vietējiem produktiem, jo ir rudens sezona un ne viss aug Latvijā. Taču vismaz ēdienkartes pamatam ir jābūt vietējam un sezonālam, un žūrija ļoti pievērsa uzmanību tam, lai tas tiešām tā arī būtu.
Vai ir nepieciešama rezervācija?
Obligāti! Gandrīz neviens restorāns šo ēdienkarti nepiedāvās bez iepriekšējas rezervācijas. Turklāt labākajos restorānos rezervācijas mēdz izķert relatīvi ātri, un uz tiem es ieteiktu vietas rezervēt laikus. Taču pie šī restorānu skaita, domāju, visiem gribētājiem būtu jātiek pie maltītes.
Droši vien ēdienkartes atspoguļo arī tos ēdienus, kuri tobrīd ir modē. Kas ēdienu modē ir aktuāls šoruden?
Droši vien visprecīzāk būs teikt, ka modē allaž būs pasniegt vietējos un sezonālos produktus. Kas ir labi – šoreiz restorānu ēdienkartēs bija diezgan liela daudzveidība, un visiem nav tikai ķirbja uzkodas vai pamatēdienā – medījums. Restorāni tiešām ir pacentušies, lai gan, protams, joprojām diezgan daudz ēdienu būs no ķirbjiem un baravikām, kas šai sezonai tiešām ir izteikti raksturīgi