Vai alkohols uzlabo svešvalodu prasmes? Vai zebras svītras uz muguras pasargā govis no uzmācīgām mušām? Vai ķirzakas ēd picu? Uz šiem jautājumiem atbildes aizvadītajos gados pilnā nopietnībā meklējuši un arī atraduši īsti zinātnieki, pat ja mums par to nāk smiekli.
Par zinātnieku nopietnajiem pētījumiem var un vajag pasmieties – to atkal atgādinājuši Ig Nobel konkursa rīkotāji, izziņojot 2025. gada laureātus. Pasniegšanas ceremonijā krietni jokojās un smējās arī paši zinātnieki, labi apzinoties, ka publikai tiek pasniegta zinātnisko darbu neparastākā, šķietami absurdā daļa. Taču aiz tās slēpjas nopietns darbs, kura patiesais ieguvums vērtējams krietni plašākā kontekstā. Ne velti konkursa devīze ir likt cilvēkiem vispirms pasmieties un pēc tam aizdomāties. Un fakts, ka šogad konkurss svin jau 35. jubileju, vien daudz ko pasaka par tā lomu akadēmiskajā vidē. Ja tā būtu prasta māžošanās, tad diez vai spētu pastāvēt vairāk nekā trešdaļgadsimtu. Godinot zinātnes neparastākos ieguldījumus un iztēles bagātību, tiek veicināta cilvēku interese par zinātni, medicīnu un tehnoloģijām. Vieglā, smieklīgā formā tas neapšaubāmi ir vieglāk nekā ar gariem, nogurdinošiem ziņojumiem konservatīvos zinātnes žurnālos. Ne velti laureāti tradicionāli tiek sveikti dažas nedēļas pirms īsto, nopietno Nobela prēmiju ieguvēju vārdu pasludināšanas, tādējādi iesildot sabiedrību svarīgiem atklājumiem un piesaistot tās uzmanību zinātnei.
PALĪDZ SVEŠVALODĀM
Ik pa laikam dzirdēti nostāsti, kā alkohols kādam atraisījis mēli un ļāvis saprasties ar ārzemniekiem svešvalodā, ko tas īsti labi nepārvalda. Zinātniskā līmenī šo tēmu pētīja Vācijas speciālisti, un viņu darbs tika atalgots ar cēlo Ig Nobel prēmiju. Tā piešķirta Fricam Renneram, Ingei Kersbergenai, Matam Fīldam un Džesikai Vertmanei par pierādījumu, ka alkohola lietošana dažreiz uzlabo cilvēka spēju runāt svešvalodā.
Zinātnieki iesaistīja eksperimentā 50 vācu izcelsmes bakalaura studentu, kuri studē Nīderlandē un apgūst nīderlandiešu valodu. Kad grupa tika sadalīta divās daļās, vienai tika dots degvīns ar citronu, bet otrai – tīrs ūdens. Degvīna grupas studenti izdzēra pietiekami daudz, lai apreibinātos, un pēc tam iesaistījās sarunā nīderlandiešu valodā. Pēc tam viņiem tika lūgts novērtēt, cik labi, viņuprāt, viņi runā svešvalodā. Novērtējumu sniedza arī viņu sarunu partneri – nīderlandieši.
No novērotāju sniegtā atzinuma izriet, ka reibums patiešām uzlaboja valodas plūdumu. Pētnieki uzskata, ka alkohols palīdzēja mazināt satraukumu, tādēļ studenti bijuši atbrīvotāki un runājuši atraisīti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!