Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Mīlestības pēcvārds

Šis viennozīmīgi bijis būtisks, trauksmains gads pasaulē, bet jo īpaši mums šeit Latvijā, jo esam pārkāpuši simt gadu slieksni, esam piedzīvojuši ilgāko Latvijas kā neatkarīgas valsts periodu. Tāpat esam pārdzīvojuši kaislību pilnu svētku laiku. Divtūkstošastoņpadsmitais arī manā personīgajā pieredzē noteikti bijis nesalīdzināms ar iepriekšējiem. Man šis bija 19. novembra gads. Vienpadsmit tā mēnešus es veltīju darbam, kurš palīdzēja sastapt visdedzīgākos domubiedrus, gads, kurš sildīja priecīgās priekšnojautās par gaidāmo sastapšanos ar Latvijas gadu simtu mijas latvieti, darbam, kurš palīdzēja piedzimt būtiskākajam, visilgāk lolotajam koncertam manā mūžā – Mīlestības vārdā. 18+. Lieki teikt, ka to, kas notika pēc šī koncerta, nebija iespējams iztēloties visskaudrākajos sapņos. Tas bija ļoti sāpīgi.

Šajā rakstā es vēlētos pateikties tiem, kuri šo koncertu piedzīvoja: noskatījās, noklausījās un jūtas piepildīti ar gaismu, laimīgi par dzirdēto, bet tikpat arī vēlos uzrunāt tos, kuriem Mīlestības vārdā sasaucas ar trauksmes un skandāla auru. Abas pieredzes ir būtiskas. Un, protams, man ir ļoti sāpīgi dzirdēt, cik daudz dusmu šis iecerētais mīlestības manifests ir modinājis. Mūsu vēlme no sākta gala bijusi radīt kaut ko neapšaubāmi sirsnīgu, siltu, mājīgu, drošu. Sākot no dabiskas, pēc Latvijas priežu meža smaržojošas koka skatuves un mūziķiem uz tās, tērptiem kā bērzu meijām – visiem kā vienam virmojot lepnumā par to, ka varam dzīvot, dziedāt un mīlēt brīvā Latvijā. Izvēlējāmies dziesmas, kas mūsu dzīvi ir padarījušas par jēgpilnu un mīlestību iemiesojošu, mūziku, kas radījusi mūs pašus un jaunībā reiz satuvinājusi mūsu mammas un tētus. Un šajās dziesmās ielikām visu savu jaunradi un personisko esību, lai ar tām pateiktu ko jaunu nākotnes Latvijai. Izvēloties solistus, es vēlējos parādīt visplašāko un autentiskāko spektru ar dažādajiem Latvijas tembriem – no "cilvēka bērna", zēnu kora puikas līdz iedvesmotājam Renāram, no spurainiem, mīlošiem pusaudžiem līdz pavisam leģendārai balsij, kas savulaik devusi spēku un radošu dzirksteli no okeāna otra krasta. Un, jā, arī absolūti neparastajai, bet, manuprāt, ļoti neparasti skaistajai Evijas Vēberes balsij.

Gribu izmantot iespēju atvainoties visiem, kurus šis eksperiments (un noteikti arī kāda šķība nots – katram no mums tai skaitā) ir aizvainojis vai kā citādi aizskāris priekšstatus par to, kā drīkst dziedāt.

Visu dziesmu un solistu izvēle ir pilnībā mana atbildība – un, lai arī sarūgtināts par sekām, ko tas nesa, esmu drošs, ka kopīgiem spēkiem darbu veicām ar vislielāko mīlestību un atbildību.

Neskatoties uz sabiedrības augsto temperamenta temperatūru šobrīd, spēju uzliesmot par katru vēsmu (arī acīmredzamu provokāciju), nākt klajā ar bargu vērtējumu arī tad, ja nav bijis laika pārlieku iedziļināties detaļās, šis Latvijas dzimšanas dienas gads ir nesis arī ārkārtīgi daudz prieka – piedzīvotas jaunas sastapšanās, radīts daudz jaunas mūzikas, Latvijas mākslu novērtējuši Orsē muzejā Parīzē, izdota Nacionālā enciklopēdija, valstī uzlabojušies ekonomiskie rādītāji, izdziedāti un izdejoti visskaistākie Dziesmu un deju svētki (vismaz manā dzīves pieredzē noteikti), piedzimuši teju 20 tūkstoši mazuļu. Es no sirds ticu, ka šie mūsu otrās simtgades zēni un meitenes taps par mīlošiem, mīlētiem, gudriem un par sevi pārliecinātiem Latvijas vārda nesējiem pasaulē – gan plašajā, gan tajā, kas veido katra cilvēcisko saturu.

Mans novēlējums otrās simtgades latvietim šajos Ziemassvētkos ticībā, ka Latvijai lemts dzīvot saules mūžu: apvienot, nevis šķelt. Darīt, darboties. Radīt. Jaunradīties, rūdīties. Smaidīt.

Manu pārliecību un ticību mūsu tautas spēkam un spējai būt vienotiem šī pieredze nav sašūpojusi. Es mīlu Latviju un novēlu katram cilvēkam, ģimeni un mājai būt miera un saules siltuma apspīdētai. Tāpat aicinu katrā mājā sirsnīgā gaisotnē Otro Ziemassvētku rītā plkst. 11 ieslēgt tālrādi, lai noskatītos Mīlestības vārdā. 18+ Latvijas Televīzijas ēterā. Un ieraudzīt to savām acīm.


No Latvijas Bankas vadītāja aizturēšanas, dažāda mēroga skandāliem pašvaldībās un aicinājumam atlaist Rīgas domi līdz nebijuši ilgam valdības veidošanas procesam, strīdiem par Simtgades naudas sadali, sportistu panākumiem pasaulē un grandioziem kultūras notikumiem. Tik raibs un dažāds ir bijis šis - Latvijas Simtgades - laiks. Tāpēc atsevišķu notikumu uzskaitījuma vietā šoreiz SestDiena aicināja dažādu jomu pārstāvjus dalīties īsās pārdomās par iespaidiem, notikumiem un lietām, kas paliks prātā un ko vajag paņemt līdzi, ieejot nākamajā - 2019. gadā. 

Top komentāri

Margarēta
M
Līdzīgs stāsts, bet nu drusku pieklusis ir ar bēdīgi slaveni 100gades aleju no bleķa pie Nacionālā teātra. Arī kāds izlēma, ka mums vajag šo dārgo un neglīto veidojumu, kas turklāt kaitē kokiem. Konkursā uzvarēja dizaina birojs H2E - birojs, kam dīvainā veidā ļoti veicas konkursos un kas ļoti daudz par nodokļu maksātāju naudu dizainējis dārgas nejēdzības. Varētu vēl tie arī pačīkstēt par to, cik viņiem sāpīgi, ka sabiedrība viņu dižo veikumu nenovērtē. Novērtē! Bet drusku ne tā, kā iecerēts. Sabiedrība jūt, redz un lieliski saprot, cik "godīgi" ir iepirkumi un cik "racionāli" tiek izmantota sabiedrības nodokļos samaksātā nauda, tāpēc jau vēlēšanās pie urnām cilvēki gāja ar vienu domu "noraut viņus nost no siles". Īpaši bezkaunīgi un neslēpjoties pa sili šeptējas tieši kultūras nozares ļautiņi. Un lai kāds būtu Millers, viņam taisnība. Brīvajā tirgū Latvijā tādas izmaksas tādiem koncertiem nav. Sabiedrība par šo koncertu krietni pārmaksāja, jo nebija jau godīga konkursa!
11 mēneši?
1
Ja reiz koncerts gatavots 11 mēnešus, kāpēc tas nav pat pieminēts Latvijas simtgades bukletos publicētajā notikumu plānā? Un kāpēc konkurss par šāda koncerta sarīkošanu notika tikai šā gada tumšajā rudens laikā, nevis februārī? Un kāpēc tikai novembrī vispār šis koncerts tika izziņots?Kaut kas te neiet kopā, piedodiet.
paklusēt vajadzēja
p
Mani, piemēram, nesatrauc E. Vēberes dziedājums, Rajecka nav dziesmas autore un viņai nav tiesības uzskatīt sevi par vienīgo pareizo izpildītāju. Bet mani satrauc "radošās grupas" grābanieciskums, radoša pieeja valsts kopīgās naudas izgrābšanā. Koncerts var būt labāks vai sliktāks (skaidrs, ka tas nekādā ziņā nevar būt ģeniāls), bet lielas naudas ievilkšana nāsīs to nekādā veidā nevar padarīt par patriotisma izpausmi, kā taisnojas Šipkevics.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata