Vinila plate nekad vairs neiegūs tik nozīmīgu plaša patēriņa preces lomu, kāda tai bija agrāk. Tas nu šodien ir skaidrs. Pieredzējuši kolekcionāri un melomāni ārzemēs plates joprojām aicina saukt nevis par viniliem, bet par ierakstiem (records) – šis vārds ir saglabājies kopš laikiem, kad plate tiešam bija vienīgais ieraksta nesējs, ar kura palīdzību varēja iegūt mūziku, lai to klausītos, kad un kur vien ienāk prātā. Tikai vēlāk – jau pagājušā gadsimta otrajā pusē – nāca rūpnieciski ražotas kasetes, kompaktdiski, minidiski ar ierakstiem.
Latvijas vēsturiskā atrašanās Padomju Savienības sastāvā pagājušajā gadsimtā gan liedza iegūt visu kāroto mūziku oriģinālajās platēs, jo šeit tās veikalos vienkārši nebija nopērkamas (tāpat kā daudzas citas pārējās pasaules malās par normu uzskatītas preces – piemēram, džinsi, banāni un košļenes). Tāpēc katra šeit ievestā plate, kaut bija viena no pasaulē izplatītajiem tūkstošiem vai pat miljoniem, tika uzskatīta par lielu dārgumu un maksāja apmēram pusi mēnešalgas. Lai to labāk raksturotu, varu iezīmēt šādu ainiņu. Reiz devos uz komisijas veikalu, lai pirktu jaunas bikses, jo vecās bija savu laiku nokalpojušas, bet plauktā ieraudzīju The Clash plati par 50 rubļiem. Mana sarga alga tolaik bija 90 rubļu.
Neko darīt – bija jāpērk plate un līdz nākamajai algai jāstaigā dabiski noskrandušās biksēs.
Taču, lai ievestajās platēs skanošo mūziku varētu dzirdēt vairāk cilvēku par šo vienu izredzēto, kam tā piederēja, tika izmantotas dažādas pārrakstīšanas metodes – no čerkstošām pašdarinātām kopijām uz kaulu rentgena plēvēm piecdesmitajos gados, kuru izgatavošanas tehnoloģija mājas apstākļos katram nebija pa spēkam, līdz plašu pārrakstīšanai lentēs un kasetēs no sešdesmitajiem līdz pat deviņdesmitajiem gadiem, kad magnetofoni jau parādījās gandrīz katrā mājā. Cilvēki, kuri no ārzemēm atvestās vai atsūtītās plates pārrakstīja lentēs un tās pārdeva, tika saukti par ierakstu pirātiem, jo šis bizness bija nelegāls, toties viņi izglītoja cilvēkus, vienīgie apmierinot pieprasījumu pēc mūzikas.
Ne tikai nesējs
Mūsdienās mūzikas izplatīšanai nesēji vairs nav nepieciešami, jo tagad tā nāk pie mums pati – uzklikšķini vēlamo mūziķi vai dziesmas nosaukumu un pēc dažām sekundēm jau to klausies. Dari to dažas sekundes vai noklausies līdz beigām un pēc tam atkārto neskaitāmas reizes – tā jau ir katra paša izvēle, jo tam neizlieto neko vairāk kā savu laiku un maksu par elektroenerģiju.
Arī lielākā daļa vinila plašu pircēju tagad zina, ko iegādājas, jo šo mūziku jau ir noklausījušies kādā no straumēšanas vietnēm internetā. Kāpēc gan šodien pirkt kaķi maisā? Protams, arī tam ir savs šarms – izvēlēties veikalā plati pēc dizaina, noticot, ka vizuālā noformējuma autors bijis uz viena viļņa ar mūziķiem, kurus nezini. Tāpat visnopietnākie audiofili uzskatīs, ka noklausīties kādu sen gaidītu albumu pirmo reizi tieši vinila formātā ir daudz labāk, bet platei raksturīgā skaņa var likt iemīlēt nevis mūziku, bet veidu, kā tā nonāk līdz mūsu ausīm. Ieskaitot visu procesu.
Vispirms veic sen kāroto pirkumu kādā no Rīgas plašu veikaliem – piemēram, Biit Me Riga Record Store Ģertrūdes ielā 3 pie Gosh, kurš kādreiz spēlēja izcilajā grupā Yaputhma Sound System, vai mūžvecajā Ainara Mielava Upē Vaļņu ielā. Ja esi kaut ko pasūtījis interneta veikalos discogs.com vai ebay.com, sagaidi pasta kastē zīmīti, ka atnācis sūtījums. Kad esi jau izpakojis, paņem rokās to trīsdesmit reiz trīsdesmit centimetru kvadrāta formas vāku, kas dod iespēju gūt lielāku baudu no dizaina. No ārējā vāka uzmanīgi izslidini iekšvāku jeb konvertu, kas parasti ir plānāks, paplet to vaļā un iebāz roku, nepieskaroties pie plates skanošās virsmas, lai neatstātu pirkstu nospiedumus, līdz satausti apaļajā papīra uzlīmē jeb leiblā caurumu. Iebāz tajā vidējo pirkstu un tad velc jauniegūto dārgumu ārā. Uzmanīgi turi plati ar abām plaukstām pie malām – joprojām tādēļ, lai nenopleķotu spoži melno virsmu. Ja nejauši izlaidīsi plati no rokām un tev mājās ir paklājs, nevis plika akmens vai betona grīda, vari būt gandrīz drošs, ka plate nesaplīsīs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.marta -2. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
aha
Ušakovs