Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Dāvanā - tīras pludmales

Ar aktīvu talku laiku mums parasti asociējas pavasaris, taču ko sakopt un tīrīt netrūkst arī visa pārējā gada laikā. Septembrī ar īpašu kampaņu vides aizstāvji aicina sakopt Latvijas jūras piekrasti.

Cilvēku klātbūtne dabā diemžēl nozīmē arī atkritumu klātbūtni, un daudzviet teritoriju apsaimniekotāji saviem spēkiem vien galā netiek. Viņiem talkā nāk entuziasti, kas organizē lokālas talkas, kā arī vienkārši dabas mīļotāji, kuriem rūp tīra vide un kuri nereti, dodoties atpūsties uz mežu vai pludmali, līdzi ņem maisiņus, kur salasīt citu atpūtnieku atstātos atkritumus. Ar mirkļbirku #navjaugrūti šie aktīvisti aicina savu veikumu atspoguļot sociālajos tīklos, mudinot arī citus dabā gājējus neatstāt atkritumus.

Savukārt šomēnes ik trešdienu jūras piekrastē notiek kampaņa Piekrastes tīrrade, ko rīko Vides izglītības fonds, aicinot ikvienu iesaistīties un simtgadē valstij uzdāvināt tīras pludmales.


Īstais brīdis, lai rīkotos

Iniciatīvas Piekrastes tīrrade laikā tās dalībnieki grib sakopt visu 500 kilometru garo jūras piekrasti. 1. septembrī notika pirmā talka un tika satīrīta Liepājas, Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada jūrmala.

"Iniciatīvas nosaukums Piekrastes tīrrade ietver vārdu, kas ticis radīts īpaši šim pasākumam. "Tīrrade" ir saliktenis, ko veido divi vārdi – "tīrs" un "radīt". Tādējādi iniciatīvas autori vēlas uzsvērt, ka tos vieno un iedvesmo ideja par tīras vides radīšanu, vīzija par tīru un sakoptu piekrasti," stāsta kampaņas pārstāve Sanita Rībena.

Iniciatīvu atbalsta arī vietējās piekrastes pašvaldības, ekoskolas, vairāki uzņēmumi, mediji un sabiedriskās organizācijas. Taču ideja par nepieciešamību sakopt piekrasti radās Vides izglītības fonda kampaņas Mana jūra organizatoru komandai. Šī kampaņa notiek jau septiņus gadus, un tās populārākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija, kas ik vasaru mēneša garumā pulcē vides un pārgājienu entuziastus, aicinot kaut uz dažām dienām pievienoties, lai mērotu ceļu gar jūru no Nidas līdz Ainažiem.

SestDiena jau rakstījusi, ka ekspedīcijas laikā tās dalībnieki 43 vietās jūras piekrastē saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju veic jūru piesārņojošo atkritumu izvērtējumu. Monitoringu mērķis ir apkopot un pēc tam analizēt iegūtos datus. Un rezultāti ir satraucoši. Salīdzinot šī gada datus ar vidējiem izpētes rezultātiem septiņu gadu griezumā, šogad atkritumu daudzums ir pieaudzis par apmēram trešdaļu. Turklāt gandrīz 60% no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir plastmasa.

"Jau pirmajā Mana jūra kampaņas gadā radās doma, ka būtu ļoti lietderīgi sarīkot plašāku piekrastes sakopšanas talku. Kampaņas laikā mēs savācam atkritumus monitoringa 100 metru zonās, taču pārējiem nākas paiet garām, kaut arī bieži vien šo atkritumu ir tik daudz, ka tā vien prasās pacelt un aiznest prom. Nolēmām, ka Latvijas simtgades sagaidīšana ir īstais brīdis plašai piekrastes sakopšanas iniciatīvai, tāpēc Vides izglītības fonds aicina ikvienu, kam rūp apkārtējās vides tīrība, piedalīties un uzdāvināt valstij tīras pludmales," atklāj Tīrrades projekta vadītāja Ilze Grēvele.


Arī bīstamie atkritumi

Vienlaikus ar sakopšanas darbiem kampaņas organizatori vēlas noskaidrot, kāds ir atkritumu īpatsvars piekrastē – cik daudz ir plastmasas, cik daudz bīstamo un cita veida atkritumu.

"Atkritumus šķirojam, dalām tos divās frakcijās: plastmasa un pārējie atkritumi. Vēl atsevišķi tiek nošķirti bīstamie atkritumi, kurus savākt palīdz uzņēmums BAO. Pludmalē atstātie atkritumi diemžēl pārstrādei vairs nav derīgi, taču to uzskaite parāda tendenci – plastmasa, protams, dominē," skaidro Grēvele.

1. septembrī piekraste tika sakopta 111 kilometru garā posmā, kopumā savācot 134 lielos (150 l) maisus ar plastmasas atkritumiem un 82 maisus ar pārējiem atkritumiem, kuru vidū bija metāls, stikls, arī akmeņogles utt. Ilze stāsta, ka arī bīstamo atkritumu bijis vairāk, nekā Tīrrades organizatori bija paredzējuši. "Talkotāji atrada daudz šļirču, medikamentu, bija arī spuldzītes, datora monitors un tamlīdzīgas lietas. Šāda veida atkritumiem pludmalē noteikti nebūtu jābūt," uzsver projekta vadītāja.

Bīstamie atkritumi rada riskus gan videi, gan cilvēku veselībai. Spuldzes, baterijas, elektrotehnika, šļirces, medikamenti, motoreļļa, krāsas, šķīdinātāji un tamlīdzīgas remontdarbu atliekas ir daļa no to atkritumu veidiem, kas klasificējami kā bīstami un ko nevajadzētu mest kopējā atkritumu konteinerā, bet tā vietā nogādāt īpašos bīstamo atkritumu savākšanas laukumos, kas atrodas vairākās vietās visā Latvijā. Precīzu informāciju par šīm vietām iespējams atrast internetā – www.atkritumi.lv un www.bao.lv. Arī jebkurš iedzīvotājs, kurš atpūšas dabā un pamana liela apjoma atkritumu krātuvi, lielgabarīta, bīstamos atkritumus vai būvgružus, aicināts ziņot par to Valsts vides dienestam ar lietotnes Vides SOS palīdzību.

Turklāt vērts atcerēties, ka bīstamos atkritumus savākšanas punktos var nodot bez maksas.

"Bīstamie atkritumi vidē slikti sadalās, turklāt sadalīšanās rezultātā veidojas kaitīgu vielu savienojumi, kas saindē augsni, ūdeni, dzīvos organismus, kuri ar šīm vielām nonāk saskarsmē. Ja dabā atrodat luminiscentās spuldzes, jābūt ļoti uzmanīgiem – tām saplīstot, izdalās indīgas vielas, kas rada elpceļu un gļotādu kairinājumu un var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Savukārt ar šļircēm var savainoties, ne tikai gūstot mehānisku traumu, bet riskējot saslimt ar kādu bīstamu infekciju, piemēram, B vai C hepatītu, HIV. Šos atkritumus drīkst aiztikt tikai ar cimdiem. Piekrastes tīrrades dalībniekiem nodrošinām plastmasas kastītes, kur ievietot atrastās šļirces, lai ar tām nejauši nesavainotos," stāsta AS BAO pārstāvis Guntis Pužulis.


Kaitīgie svētku baloni

Tīrrades dalībnieki arī ievērojuši vēl kādu atkritumu veida īpatsvaru, kas bijis atrodams teju visā sakoptās teritorijas garumā, – balonu atliekas. Ballītēs tos palaižam gaisā, ievēloties vēlēšanos un domājot labas domas, bet kuru gan interesē, kur šie baloni nonāk pēc tam? Par to vērts aizdomāties, jo patiesībā tie bieži vien kļūst par nāves cēloni daudzām dzīvām radībām, jo, nonākot vidē, uzvedas tāpat kā jebkura plastmasa – sadalās lēni, ilgi un toksiski. Turklāt baloni ceļo patiešām tālu.

To apliecina arī biedrības homo ecos projektu vadītāja un Piekrastes tīrrades dalībnieka Artūra Jansona Facebook ierakstā minētais: "Janvāra mēnesī kaut kur Štutgartes rajonā kādas Vācijas bankas klerki svinēja savas neapšaubāmi prestižās un sociāli atbildīgās bankas 175 gadu jubileju. Tai par godu tika izveidoti svētku baloni un acīmredzot palaisti gaisā. Septembris – Kurzeme, Piekrastes tīrrade, atrodam pludmalē balonu. Kaut kur redzēts logo un skaitlis, vai ne? Tikai balons jau ir šeit, Latvijā, nevis Štutgartē. Deviņi mēneši, un jūra Latvijas piekrastē izmet krastā to, ko vācieši sen jau ir aizmirsuši. Atkritumu pārneses ātrumu rēķiniet paši. Kaut gan, ko mēs par vāciešiem, šodien kopjot pludmali, tika atrastas 15 riepas, ledusskapja durvis, monitora ekrāns, nemaz nerunājot par ikdienas lētās romantikas atliekām, plastmasas glāzēm, traukiem un balonu atlasa lentītēm."

 


Pašvaldības vien galā netiek

Kuivižos, netālu no jūras, lauku mājas pieder arī Dzintrim Kolātam. Triju gadu garumā viņš, iesaistot vietējos iedzīvotājus, pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO, pats organizēja piekrastes teritorijas sakopšanas talkas.

"Mums taču gribas dzīvot un atpūsties tīrā vidē, bet kāpēc gaidīt, ka to nodrošinās kāds no malas, ja daudz varam izdarīt paši? Kuivižos nav tā netīrākā pludmale, taču atkritumi piekrastē ir lielāka vai mazāka problēma visā tās garumā. Kuivižu pašvaldības teritorijā ir Randu pļavas, niedrājs un purvājs, kas saplūst ar jūru. Tā nav īsti atpūtas zona, tāpēc atkritumu tur ir samērā maz, arī piekrastes kempingi rūpējas, lai pludmales ir tīras un viņu klientiem tīkami tur atpūsties. Taču vietām atkritumu problēma ir uzkrītoša, tas arī bija iemesls, kāpēc es vairāku gadu garumā uzņēmos iniciatīvu organizēt piekrastes sakopšanas talkas. Iedzīvotāji bija ļoti atsaucīgi un labprāt atsaucās uz aicinājumu. Tātad cilvēkiem ir svarīgi, lai vide ap viņiem būtu tīra, tikai kādam ir jābūt pirmajam, kurš pamudina rīkoties," norāda Kolāts.

Šogad viņš ir arī viens no Piekrastes tīrrades koordinatoriem Salacgrīvas novadā. Iniciatīva norisināsies līdz pat septembra beigām ik sestdienu. Lai piedalītos sakopšanas darbos, organizatori vispirms aicina reģistrēties mājaslapā www.tirrade.lv. Savlaicīgs pieteikums dalībai ir svarīgs, jo ļauj maksimāli labi saplānot cilvēku noslodzi visā piekrastes garumā, – lai pēc iespējas labāk, efektīvāk sakoptu pludmali, iniciatīvas rīkotāji visu Latvijas piekrasti ir sadalījuši īsākos posmos, kas vidēji ir 3,5 kilometrus gari. Visos novados sakopšanas darbi ritēs pēc vienota plāna, sāksies no rīta pulksten desmitos un noslēgsies ap trijiem pēcpusdienā.

Noteiktajā datumā plkst. 10 Tīrrades dalībniekam jāierodas izvēlētajā vietā, kur viņu sagaidīs kāds no projekta posmu koordinatoriem. Viņš ikvienam izsniegs arī maisus un cimdus, instruēs par drošību un sakopšanas darbu plānu. Katram Piekrastes tīrrades dalībniekam tiks piešķirti divi dažādi maisi: viens no tiem būs domāts plastmasas atkritumiem, savukārt otrs – visiem pārējiem. Sadarbībā ar BAO bīstamos atkritumus būs iespēja nodalīt no pārējiem, novietojot tos vēl atsevišķos konteineros.

Piedalīties Tīrradē var gan individuāli dalībnieki un ģimenes, gan skolu un uzņēmumu grupas. "Talkas posmi nav gari, ir arī tādi, kur jāsakopj tikai kilometrs, tāpēc piedalīties aicinātas arī ģimenes ar bērniem. Tas ir labs piemērs, ko mācīt mazajiem, – ka jārūpējas par vidi un savu ieguldījumu var dot katrs," norāda Grēvele.

Par projekta vēstnešiem un, protams, arī dalībniekiem jau kļuvuši vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, aktieris Andris Bulis, kurš arī uzsver – iedzīvotājiem vispirms pašiem jābūt un jārīkojas atbildīgāk pret dabu. "Līdz 18 gadu vecumam jeb vidusskolas absolvēšanai es dzīvoju Salacgrīvā, dabas un jūras tuvums bija mana ikdiena. Arī tagad, kaut ikdiena paiet Rīgā, tiklīdz ir brīvs brīdis, cenšos izrauties no pilsētas un pavadīt laiku dabā. Jūras piekrastē ir labi novērojamas mūsdienu cilvēku dzīvesveida sekas – par to liecina gan izskalotie atkritumi, gan tās drazas, ko atpūtnieki atstāj pludmalē. Sevišķi kritiska situācija ir pēc lieliem masu pasākumiem, jo pašvaldība un teritoriju apsaimniekotāji ar milzīgo atkritumu daudzumu nespēj efektīvi tikt galā. Taču mēslošana dabā ir ne tikai valsts vai pašvaldības, bet pirmām kārtām jau sabiedrības atbildība. Kurš tad tos atkritumus nometa?! Iedzīvotājiem pašiem ir jābūt atbildīgākiem un jāizrāda iniciatīva," uzsver aktieris, kurš, par spīti aizņemtībai līdz ar jaunās teātra sezonas sākumu, ir apņēmības pilns piedalīties kādā no Tīrrades posmiem. 


Žurnālu _SestDiena_ drukātā formātā var abonēt ŠEIT!

Top komentāri

Margarēta
M
Ko nu par baloniem? Vai jūs zināt, kādi plastmasas pudeļu un citu plastmasas drazu kalni palika aiz Dziesmu svētkiem, kur ietīts plēvē bija pat gurķis, ko izdalīja visiem svētku dalībniekiem launagam? Nevajag būt liekulīgiem. Drazojam mēs visi. Un arī diemžēl pēc emocionāli pacilājošajiem noslēguma koncertiem .... pāri palika plastmasas atkritumu kalni, kurus, iespējams, nesašķirotus sagāza poligonos. Ja atšķiroja, nav teikts, ka tiešām pārstrādāja, nevis kā Zaļo zemnieku deputāts Artis Rasmanis ar mobilajām iekārtām, kuras nevat uzrādīt, pārstrādā atšķirotos atkritumus, lai gan pārstrādāšanas nav, ir tikai nauda par pāstrādāšanu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata