Taču sācies jaunais mācību gads, tāpēc pavisam nopietni. Viena no žurnālista darba garozām ir tā, ka ne tikai nebūsi labs visiem, bet lielākoties nebūsi labs nevienam. Vismaz, ja par problēmām mēģināsi runāt un sasāpējušus jautājumus šķetināt. Jo vieniem vienmēr liksies, ka pārmetumi pārspīlēti, otriem – ka tos vajadzēja paust asāk un par tiem runāt skaļāk. Žurnālists būs pa vidu un tas "sliktais", kas neko nekad nesaprot, interpretē nepareizi un specifisko pārāk vienkāršojis. Lai no tā izvairītos, šoreiz izlēmām – labi, ļausim runāt skolotājiem un ministram pa tiešo, nosēdinot viņus pie viena galda un žurnālistam tikai piefiksējot diskusiju. Lai atklāj sāpīgākās vātis, iztīra ilgi krātus rūgtumus, ieskatās acīs un pasaka viens otram, ko domā – gan par idejām, gan pretargumentiem. Lai aizstāv savu viedokli profesionāļiem,bet tomēr publiski. Skolotāji piekrita ar lielu entuziasmu, pat vairāk – visi uzrunātie uzreiz un ar lielāko prieku gribēja šādā sarunā piedalīties. Ministrs arī piekrita. Sākumā. Līdz pēc intervētāja vārda uzzināšanas un vilcināšanās tomēr atteicās. Ko domāt? Neinterpretēšu un ar iespējamām atbildēm nespekulēšu, gan jau vienalga atradīs, ko žurnālistiem atkal pārmest. Vienīgi ieteikšu atcerēties vēl vienu sensenu teicienu par baļķiem un skabargām acīs.
Bet tikmēr septembris ir klāt. Jauns mācību gads ne tikai skolēniem, bet arī studentiem. Nebaidīšos atkārtot jau daudzkārt teikto, iesakot no sirds izbaudīt gan mācību procesu, gan visu, kas ap to. Lūk, piemēram, korporācijas. Iesaku, kaut neesmu nevienas biedre. Kāpēc? Jo visi, kas tajās, kaut kā staltāk saslejas katru reizi, kad tās piemin. Turklāt – kuram gan nenāktu par labu studenta garu visu dzīvi saglabāt? Nekad nekļūt vienaldzīgam, iegūt draugus uz mūžu, galu galā – piedzīvot gadiem koptas tradīcijas. Un, kad tāds pamats ielikts, pietiks drosmes gan iekarot augstas virsotnes un debesskrāpjus (varbūt pat tīri praktiski – katru dienu tajos kāpjot un sevī alpīnistu atklājot), gan tiešām uz tāliem ziemeļiem aizbraukt un ar kādu lāci sadraudzēties.
Šīs SestDienas, 2. – 8. septembra, numurā lasiet:
AKTUĀLI. Starp mums, skolotājiem, runājot. Pirms jaunā mācību gada aizmigt nevar arī skolotāji. SestDiena viņus pulcina uz diskusiju, lai runātu par būtisko – mūžam neatrisināto atalgojuma jautājumu, eksāmeniem, uzticēšanos pedagogiem, neiespējamā iespējamību un arī pliko Dāvidu Krievijā.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai ir īstais brīdis Latvijā pāriet uz bērnu skološanu no sešu gadu vecuma? Par un pret – Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un biedrības Latvijas vecāku kustība valdes locekle Zane Johansone.
PRIEKŠĀ. Uztaisīt Baronu bez bārdas. Vaska figūrā, līdzīgi kā fotogrāfijā, ir noķerts mirklis, tomēr cilvēks nav mirklis, saka tēlnieks Kārlis Alainis, stāstot par vaska figūru veidošanas aizkulisēm un meistaru "šmaukšanos". Alainis ir viens no meistariem, kas savus darbus izstādīs no 8. līdz 11. septembrim notiekošajā Eiropas Profesionālās leļļu mākslas festivālā.
TUVPLĀNĀ. Nepazaudēt jaunību. Apvītas leģendām un stāstiem par pusslepenu paralēlo dzīvi organizācijas iekšienē pat mūsdienās – tādas nezinātājam var šķist studentu korporācijas. Latvijā tās pazīstamas kopš pagājušā gadsimta sākuma. SestDiena noskaidro, ko īsti nozīmē būt korporācijas biedram ikdienā un cik patiesības ir apkārtceļojošajos stāstos.
PASAULĒ. Lika atcerēties saknes un dzimteni. Britu vairākuma balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības var tieši ietekmēt ap pieciem miljoniem cilvēku, un, lai gan virkne pazīmju liecina, ka pesimistiskākie scenāriji neīstenosies, daļa Lielbritānijas pilsoņu meklē iespējas sagādāt sev drošu "atkāpšanās ceļu" – gadījumam, ja nu pārmaiņas tomēr ieviesīs ierobežojumus līdz šim pierastajā ikdienā.
FOKUSĀ. Gandrīz zirnekļcilvēki. Dodoties uz darbu, varbūt pat katru dienu pārvarēt bailes no augstuma un nestrādāt vispār, ja gadījies pārāk stiprs vējš. Tāds ir industriālā alpīnista darbs. Pētot profesijas specifiku, SestDienai gan jāsecina, ka nozarē daudz nesakārtotā. Tā arī neatbildēti paliek jautājumi par Gaismas pils tīrīšanai izvēlēto firmu, tās inventāru un drošību.
MŪZIKA. Kas esam mēs ārzemēs. Atstājuši dzimteni dažādu iemeslu dēļ, četri latvieši, vēl gana jauni trīsdesmitgadnieki, atraduši domubiedrus un muzicē dažādu žanru grupās Mehiko, Losandželosā, Ženēvā un Dubaijā. Kas viņus tālajās zemēs tur, un kāpēc viņi nespēlē tepat dzimtenē?
CEĻOJUMS. Šī ir Kamčatka, bērniņ! Ēst ikrus ar karotēm brokastīs, mežā lielīgi iet garām bekām un lauzt tikai tīras baravikas, iemācīties (ne)baidīties no lāčiem, kuriem var «nejauši» uzskriet virsū, un ceļojuma beigās nevis slavēt skaistumu, bet atzīties mīlestībā… Kamčatkai.
KROGS UZ PAPLĀTES. Kazarmās līdz vēlai naktij. Vispirms aizdomājies par Vecrīgas pārvēršanos tūristu ganībās, Zirnis nonāk līdz biezajai krogu rindai Jēkaba kazarmās un izvēlas Cartel Bar, kur ne tikai novērtē pusdienu piedāvājumu, bet arī aptekšņu daiļumu un kokteiļus, kuri te iedarbīgi.
SestDienas VAKARIŅAS. Pikantai reizei. Daloties ar latviešiem ne tik ierasto hobiju – dažādu veidu čili audzēšanu –, Ronalds Kreilis no Burkas un ledus iesaka receptēs neiespringt uz mērvienībām un šo to pamainīt pa savam. Gardēžus viņš aicina pamēģināt Halapenjo laiviņas, kuru asumu var regulēt ar sēklu daudzumu, un saldo mērci, protams, ar čili, kas gan nav nekāds deserts, taču vislabāk der kā citu garšu pastiprinošs salds kontrastiņš.
Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SPORTS un ATPŪTA SEPTEMBRĪ, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.