Kāds tieši būtu pareizais risinājums? Par to interesējās arī SestDiena, vienlaikus mēģinot saprast, kāda situācija ar klimatu ekspertu vērtējumā patlaban ir pasaulē un kam jāgatavojas vismaz tendenču līmenī.
Un kaut kā tā gandrīz dzejiski tas viss sasaucas arī ar nu jau vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem notikušo, kad likteņupe tik dramatiski vis nepārplūda, bet tautas dvēseles gan. Arī tad nemaz ne tik pārnestā nozīmē bija jādomā par jauna ezera rakšanu un aizsargdambju būvēšanu, jo bija skaidrs: brīva Latvija jānosargā.
Tagad, atskatoties uz 1991. gada janvāri, kas mūsu vēsturē palicis kā barikāžu laiks, lielākoties atceramies emocionālo pacēlumu. Tomēr arī tad – iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk – bija svarīga tieši praktiskā puse. Tas, lai viss notiktu organizēti, lai neiestātos haoss, lai notikumi risinātos maksimāli kontrolēti, cik nu tas bija iespējams.
Kuri no tajā laikā svarīgajiem jautājumiem joprojām palikuši neatbildēti? Kuri tapuši skaidri? Lai ne tikai atcerētos barikādes un vēlreiz izsekotu to aizkulisēm, bet arī mēģinātu saprast, kas tad ir tās mācības, kuras no deviņdesmit pirmā gada janvāra palikušas līdz mūsdienām un būtu jāatceras arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, uz sarunu aicinājām Odiseju Kostandu. Cita starpā viņš uzsver katra iesaistītā devumu – gan to, kuri aizsardzību plānoja un realizēja, gan to, kuri iesaistījās, kaut vai smērējot maizītes un sniedzot morālu atbalstu.
"(..) ļoti svarīgas ir katra cilvēka atmiņas par barikādēm un viņa izjūtām tajās, lai arī kopainu redzēja nebūt ne katrs. Varonības fenomenu barikādēs radīja cilvēku pašiniciatīva vienlaikus ar darbošanos kopā. Tādi brīži vēsturē reti kurai tautai izkrīt. Mums tas izkrita 1991. gada janvārī, kad nevis viens vai daži bija varoņi, bet visa tauta," norāda Kostanda. Lūk, par tādiem "dambjiem" un "jauniem ezeriem" jādomā vēstures un valstiskuma kontekstā.
Ja vēl par dzīves praktisko pusi, bez kuras diemžēl pat lielākie mākslinieki nevar iztikt, tad jāpiemin Lielās mūzikas balvas ieguvējas Ainas Bajāres teiktais par savu dārzu: "Priecājos, ka nekas nav jāpērk: saldētavā ir brokoļi, pupiņas, zirņi, bietes – viss, ko var sakņu dārzā izaudzēt, izņemot burkānus, kurus man nepatīk ravēt." Šajā "taupības" ziemā, kad ikdienas rēķini uzkāpuši vēl nepieredzētos augstumos, ikviens ar šādi sarūpētām rezervēm var patiesi lepoties. Un laikam jau arī tas tikai kārtējo reizi pierāda: sīksti mēs esam. Ja būs vajadzīgs, arī ezerus izraksim un dambjus uzbūvēsim. Šī atziņa kaut kā patīkami silda un liek sasparoties, arī 2023. gada ikdienā.
Šīs nedēļas, 20.-26. janvāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Aizbarikādējāmies no impērijas
Odisejs Kostanda par to, kāpēc barikādes neradās spontāni un kā latvieši apsteidza smagi bruņotos padomju dinozaurus
AKTUĀLI. Galvenais nepieļaut sabrukšanu
Plūdi Jēkabpilī atkal no jauna aktualizējuši diskusijas par to, cik veiksmīgi un vai vispār iespējams mazināt dabas spēku ar inženiertehnisko būvju palīdzību. SestDiena noskaidro, kādi ir lielākie riski un ko vispār var darīt lietas labā
PASAULĒ. Tuvojas klimata "karstā" fāze
Klimatologi lielākoties paredz, ka 2023. gadā palielināsies dažādu kataklizmu un dabas katastrofu skaits. Tostarp tiek pieļauts, ka globālā sasilšana dažu gadu laikā var kļūt „nekontrolējama”. Kamdēļ tā, un vai no katalizmām tomēr var izvairīties?
INTERESANTI. 2023., 4720. vai kāds cits gads?
Eiropiešiem labi pazīstamais kalendārs ir atzīts un tiek izmantots starptautiskā līmenī, tomēr tas nebūt nav vienīgais laika skaitīšanas instruments patlaban pasaulē
TUVPLĀNĀ. Mani nopirka aplausi
"Viss mans mūžs ir bijis ar mūziku. Nepārtraukti. Tā kā mūžs ir garš, darbu bijis daudz," saka dziedātāja un ilggadējā vokālā pedagoģe Aina Bajāre (82), uzzinot, ka par mūža ieguldījumu viņai piešķirta Lielā Mūzikas balva
IZPĒTĪTS. Skriešana un kopīga dejošana veselībai
Apkopojot pieprasītākos fizisko aktivitāšu meklējumus, fitnesa speciālisti noskaidrojuši 2023. gada potenciāli iecienītākās sportiskās nodarbes
LAIKA MAŠĪNA. Rūgts! Lai skan Kāzu maršs!
Pirms 165 gadiem savu popularitātes gājienu Eiropā sāka vācu komponista Feliksa Mendelszona sacerētais Kāzu maršs, bez kura grūti iztēloties laulību ceremonijas arī mūsdienās. Un kā gan tas varēja nekļūt pazīstams, ja reiz tika atskaņots britu karaliskā pāra kāzās!
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.