Ko šī situācija liecina par policijas un plašāk arī visas iekšlietu sistēmas darbu? Vai notikušais būtu pelnījis tikai nesaudzīgu kritiku vai tomēr uzrāda cēloņus ilgi nerisinātām problēmām? Tie ir jautājumi, par kuriem pēdējo nedēļu laikā domāts un runāts ne vienā vien diskusijā. Taču man gribētos tam pielikt vēl vienu aspektu, proti, iekšējās un ārējās drošības pretnostatījumu, kas, liekas, Latvijā ir visai izteikts. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā neviens vairs īsti neiebilst tēriņiem, kas veltīti mūsu bruņotajiem spēkiem, bet par iekšējās drošības stiprināšanu tiek runāts un arī darīts tās labā krietni mazāk. Taču vai vispār ir iespējams nosargāt valsti bez tiem pamatķieģelīšiem, uz kuriem turas mūsu ikdienas sajūta par drošību?
"Man šķiet, ka politiķiem, tiem cilvēkiem, kas organizē valsts uzbūvi, nav vitālas nepieciešamības pēc spēcīgas, neatkarīgas, ātri reaģējošas policijas, kas var pieņemt arī sāpīgus lēmumus, teiksim, tieši vai netieši vērsties pret kādu valdošu personu grupu, veikt izmeklēšanu, neņemot vērā ne rangus, ne uzvārdus. Domāju, tā ir viena no mūsu sabiedrības slimībām, ka politiķi ilgtermiņā jau kopš neatkarības atjaunošanas nav bijuši ieinteresēti kaut ko darīt šādas policijas izveidošanā," runājot par sistēmas sakārtošanu, šonedēļ SestDienai saka drošības eksperts Valdis Pumpurs. Vēl viņš uzsver, ka sistēma pati sevi nesakārtos, tāpēc arī nepieciešamas reformas, ir jāeksperimentē.
Un, protams, to varētu attiecināt ne tikai uz vienu jomu vien. Nebūt komfortā ar esošo, meklēt veidus, kā uzlabot jebkādu sistēmu, – šķiet, tam vajadzētu būt vadmotīvam, kas vijas cauri ikvienām pārmaiņām. Nu ko, pie tā arī šonedēļ gribētos apstāties, lai šī doma kaut kur visu mūsu prātos ieguļas, par sevi vēl un vēlreiz atgādina un nokļūst arī līdz likumdevēju, izpildvaras un birokrātijas gaiteņiem.
Šīs nedēļas, 4. - 10. augusta, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Līderi slepkavībās un nāvēs uz ceļiem
Drošības eksperts Valdis Pumpurs par operāciju Slazds, nenotikušo eksploziju medijos, rutīnas bīstamību un par to, kas jāsaka pilsonim Sidorovam
PASAULĒ. Interešu sadursmes punkts – Āfrika
Rietumvalstīs aizvien lielāku satraukumu raisa Krievijas pieaugošā ekonomiskā un ģeopolitiskā ietekme Āfrikas kontinentā, kuras palielināšanās notiek uz rietumvalstu un pirmām kārtām Francijas rēķina. Maskavai Āfrikā acīmredzami ir savi ilgtermiņa stratēģiskie plāni. Kādi tie ir, un kādēļ daudzas Āfrikas valstis pozitīvi reaģē uz Krievijas sadarbības piedāvājumiem?
CEĻOJUMS. Kodoltūrisms Ignalinā
Stingra kārtība, daudzslāņu apģērbs un ne soļa bez dozimetra. Uzzinot, ka vēl var doties ekskursijā uz slēgto Ignalinas AES, ilgi domāt nevajag – pieteikšanās nav vienkārša, taču iespēja pašam savām acīm redzēt atomelektrostacijas iekšieni ir šo grūtību vērta
TUVPLĀNĀ. Nevēlos būt kāda cita
Esmu daudzas kultūras un valstis vienlaikus, saka aktrise Patrīcija Klārksone, kuras dzīslās rit arī lietuviešu asinis. Šogad viņa vadīja Karlovi Varu kinofestivāla žūriju, bet stāsta arī par sievietes lomu, sevis apzināšanos un pārmaiņām Holivudā
LAIKA MAŠĪNA. Mūks, kurš (ne)izgudroja šampanieti
Pirms 330 gadiem benediktiešu mūks Pjērs Perinjons esot izgudrojis šampanieti. Izrādās, šis stāsts ir vien vēlākos gadsimtos radies mīts, lai gan Tēvam Perinjonam patiešām ir lieli nopelni Šampaņas baltvīna, arī dzirkstošā, kvalitātes uzlabošanā
IZPĒTĪTS. Cik karstu spējam izturēt?
Zinātnisks eksperiments parāda, ka cilvēka ķermenis pie 60% relatīvā gaisa mitruma nespēj sevi dzesēt jau 38 grādu temperatūrā
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.