Varbūt kaut kas loģisks tajā sajūtā arī no dabas, un ne velti, jo, kā atgādinām arī šonedēļ SestDienā, savulaik tieši šajā laikā tikusi atzīmēta gadumija, bet tā jau ierasti asociēta ar jaunu elpu un jauniem sākumiem.
Šī gada pavasari gaidīju īpaši un uzdrošinos apgalvot, ka noteikti ne es vien. Pēc abiem pandēmijas gadiem beidzot bija sajūta, ka varbūt varēsim bēdīgi slavenajam vīrusam pamāt ardievas. Nu labi, ja ne gluži pavisam no tā atvadīties, tad vismaz dzīvot ar pārliecību, ka zinātne to gana iepazinusi un šajā skrējienā panākusi, un cerēt, ka gluži pandēmijas apmērus slimība vairs nesasniegs, pat ja atsevišķās vietās un brīžos uzliesmos spēcīgāk.
Taču tad nāca 24. februāris. Nu jau sajūta – pirms veselas mūžības. Tā dēļ viss cits atkāpās otrajā plānā, un, šķiet, nekas īsteni svarīgs vairs nav iespējams, kamēr karš nebeigsies. Tagad atliek tikai mēģināt uzminēt agresora nākamos gājienus un, zīmējot drūmus un vēl drūmākus scenārijus, tomēr cerēt uz kādu brīnumu.
Ekonomists Andris Strazds sarunā ar SestDienu, arī nedaudz pieskaroties pandēmijas ietekmei, saka: “Kas sākumā nogāja greizi – prognozes par pandēmijas ilglaicīgumu. Tās droši vien bija ekonomistu naivās cerības, neieklausoties epidemiologos, – ka šī būs vienas ziemas, viena pusgada problēma un tad būs kaut kāds risinājums, visi savakcinēsimies un pandēmiju aizmirsīsim. Pēc kaujas visi gudri – tagad zinām, ka tā nebija, ka nāca ceturtie un piektie viļņi.”
Bail, protams, ko līdzīgu tagad attiecināt arī uz Krievijas sāktā kara turpmākajiem scenārijiem, tomēr jāatzīst: visas sākotnējās prognozes un apgalvojumi no visdažādākajām pusēm un ekspertiem izrādījušies aplami arī šajā jomā. “Tas noteikti nav tikai varas saglabāšanas apsvērumu virzīts. Līdz ar to paliek diezgan nepatīkama atziņa, ka Putina galvā ir kaut kāda apsēstība ar Krievijas impērijas veidošanu jaunā veidolā, kur būs ietverta Krievija, Baltkrievija un vismaz liela daļa Ukrainas, un ar to viņš paliks vēsturē,” par nākotnes scenārijiem runājot, min Strazds. To, kāda ir šī “impērijas jaunā veidola veidošana”, mēs redzam ik dienu Ukrainas bēgļu stāstos un tur joprojām palikušo uzņemtajos kadros. Taču, kā tas viss vēl attīstīsies un tieši pie kāda scenārija novedīs, atliek vien zīlēt kaut kādos nebūt biezumos, vairāk cerot nekā spējot droši prognozēt kara attīstības gaitu.
Kaut gribētos, protams, domāt par ko pavisam citu. Varbūt pat atgriezties pie pavisam bērnišķīgiem jokiem par nosmērētām mugurām un makaroniem, ko var izaudzēt veseliem saišķiem. Mēdz taču teikt, ka smiekli ārstējot – ja nu tiešām?
Šīs SestDienas, 1. aprīļa – 7. aprīļa numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Krievijas burts būs L. Ekonomists Andris Strazds par Ukrainas kara ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vārītu zirņu sēšanu un par to, kāpēc Makrons zvana Putinam.
PASAULĒ. Ukrainas bēgļu ceļš. Nedaudz vairāk nekā mēneša laikā kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā šo valsti ir pametuši ap četriem miljoniem cilvēku, bet iekšzemes bēgļu skaits ir sasniedzis 6,5 miljonus, padarot Ukrainas bēgļu krīzi par lielāko Eiropā kopš II pasaules kara.
LAIKA MAŠĪNA. Odesa – pērle ar raibu vēsturi. Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā ir bažas, ka viens no Maskavas galvenajiem mērķiem ir Odesa – ļoti savdabīga Melnās jūras ostas pilsēta, kurai savulaik bijusi liela loma Krievijas impērijas attīstībā.
TUVPLĀNA. Bīstamā spēle ar sērkociņiem. Kultūrpētnieks un profesors Deniss Hanovs (44) par valodu kā morālo ieroci, stikla sienām mūsdienu Latvijas sabiedrībā un to, ar ko atbildība atšķiras no vainas.
IN MEMORIAM. Olbraita – no Prāgas līdz Vašingtonai. Pagājušās nedēļas vidū 84 gadu vecumā aizsaulē devās viena no iepriekšējā gadsimta pēdējās desmitgades spilgtākajām politiķēm, pirmā sieviete ASV valsts sekretāra (ārlietu ministrs) amatā Madlēna Olbraita. Viņa bija arī pirmā pasaules mēroga politiķe, kas 1997. gadā paziņoja, ka Baltijas valstīm durvis uz Ziemeļatlantijas aliansi ir atvērtas.
INTERESANTI. April! April! 1. aprīlis daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā
Joku diena, un savulaik uz nebēdu jokoja arī visā pasaulē zināmas avīzes, radio un televīzijas. Taču nu laiki ir mainījušies, un medijiem jābūt piesardzīgākiem.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.