Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +19 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 29. jūnijs
Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris

Putina mērķis ir uzturēt nestabilitāti Ukrainā

Aizritējis jau gads, kopš slaktiņš Kijevā ievadīja Viktora Janukoviča režīma krišanu. Taču konfliktam, kura scenāriju diktē Kremlis, tik drīzas beigas nav gaidāmas.

Mēnešiem ilgais konflikts Ukrainas austrumos nonāvējis jau vismaz 5500 cilvēku, vairāk nekā 13 000 ir ievainoti, miljons cilvēku devušies bēgļu gaitās uz citiem Ukrainas reģioniem, vēl simtiem tūkstošu aizbēguši uz Krieviju. Tieši civiliedzīvotāji ir tie, kas vissmagāk cietuši Ukrainas valdības spēku un separātistu sadursmēs.

Ukraiņi uzskata, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par kara noziegumiem būs jāstājas Hāgas tribunāla priekšā; Krievijā daudzi šādu likteni pareģo Ukrainas līderim Petro Porošenko, bet patiesībā par civiliedzīvotāju nogalināšanu, visticamāk, neviens tā arī netiks sodīts. Galu galā arī izmeklēšanā par to, kas īsti pirms gada deva pavēli atklāt uguni uz Maidana protestētājiem, nekādus taustāmus rezultātus vēl nav izdevies sasniegt. Pat ja tiktu pierādīta konkrētu Janukoviča režīma amatpersonu vaina, Krievija likusi skaidri noprast, ka neplāno izdot Kijevai ne Janukoviču, ne citus viņa līdzgaitniekus.

Putins turpina spēlēt savu spēli un izlikties, ka Ukrainas austrumu kaujinieki ir pilnīgi neatkarīgi savos lēmumos un nesaņem nekādu militāro palīdzību no Krievijas. Maskava joprojām nav oficiāli atzinusi tā sauktās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas", un arī neseno Minskas sanāksmi, kur pagājušonedēļ tika panākta vienošanās par pamieru, separātistu līderi apmeklēja faktiski privātpersonu statusā. Tas nozīmē, ka arī parakstītais dokuments un solījumi aizvākt no Ukrainas teritorijas gan visus ārzemju algotņus, gan bruņojumu nešķiet pārāk ticami.

Pēc politikas pētnieku domām, Putina mērķis nav okupēt Ukrainu, kas prasītu milzīgus militāros, cilvēku un finanšu resursus. Daudz vienkāršāk ir izmantot separātistus, lai uzturētu nemitīgu spriedzi un apgrūtinātu dzīvi Ukrainas valdībai. Kamēr turpinās bruņotais konflikts, ukraiņiem ir maz izredžu atjaunot normālu dzīvi un ķerties pie daudzo valsts problēmu risināšanas. Iekšzemes kopprodukts pērn saruka par gandrīz 10%, strauji krities nacionālās valūtas kurss, inflācijas līmenis pārsniedzis 25%, bet armijas uzturēšanai un karadarbības finansēšanai nākas tērēt līdzekļus, kas tiek atņemti citām vajadzībām.

Šāda nestabilitāte ir tieši tas, kas vajadzīgs Kremlim, jo demokrātiska Ukraina ar augošu ekonomiku un labām izredzēm kādu dienu pievienoties Eiropas Savienībai ir scenārijs, kas Putinam rādās tikai ļaunākajos murgos, jo tādā gadījumā varētu rasties jautājumi, vai ukraiņu modelis nav pievilcīgāks par to "suverēnās demokrātijas" tipu, ko Krievijā izveidojis Putins.

Krievu politologs, pret Putina režīmu kritiski noskaņotais Staņislavs Belkovskis secina, ka Kremļa agresīvā ārpolitika nevairo Maskavas draugu rindas. "Vēl pirms 15 gadiem Krievija bija valsts, kas varēja nostāties priekšgalā pēcpadomju telpas virzībai uz Eiropu. Tagad mēs esam valsts, kas jebkuru savu partneri, potenciālo vai reālo, var ievilkt tikai kapā. Krievija pilnībā ir sabojājusi attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu; tā palikusi pilnīgi viena," intervijā radiostacijai Eho Moskvi stāsta Belkovskis. Viņš atzīst, ka no ārpuses var rasties iespaids — Putins ir stiprāks par Rietumiem, viņš visus ir apspēlējis. "Tas ir kā ar skolas huligānu, kurš ar skolotāju un vienaudžu ietekmēšanas palīdzību panācis, ka visa skola spiesta noņemties tikai ar viņu. Kādreiz jau viņu tāpat izslēgs, bet skola paliks, jo tā nevar balstīties uz huligāna vērtībām. Rietumi vienkārši baidās no liela kara Eiropā, un Putins ir vienīgais, kurš tādu var sarīkot. Tādēļ notiek šie psihoterapijas seansi ar Putinu, kad viņam mēģina iestāstīt: Vladimir Vladimirovič, tu esi tik dižens, tik brīnišķīgs, vienkārši lielisks. Lūdzu, tikai nevajag lielu karu."

Krievijas sabiedriskās domas izpētes centra FOM dati rāda, ka Putina reitings pašlaik ir augstākais kopš 2008.gada: ja tagad būtu prezidenta vēlēšanas, par viņu būtu gatavi balsot 74% iedzīvotāju. Skeptiķi iebilst, ka Krievijā šādu aptauju dati nav objektīvi, jo Putins ir iznīcinājis gandrīz jebkādu opozīciju savam režīmam un vēlētājiem netiek piedāvāta jēdzīga alternatīva.

Visu rakstu par Ukrainas konfliktu un iespējamiem tā attīstības scenārijiem lasiet žurnāla Sestdiena 20. – 27. februāra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēc svētkiem

Kas īsti notiek melnajos caurumos? Par to domāju, negribīgi atgriežoties no svētkiem galvaspilsētā. Pa ceļam kā ļaunu vēstošas zīmes stāvēja vairāki avarējuši auto, un nez kāpēc uzreiz atgriezās saj...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata