Visu šo laiku Putins nēsāja azotē pazemojuma sajūtu, ka aukstais karš noslēdzās ar PSRS sabrukumu un pēc tam Rietumi vairs neuzskatīja Maskavu par līdzvērtīgu partneri. Kremlis sakostiem zobiem bija spiests noskatīties, kā Baltijas valstis un citas "tuvējo ārzemju" teritorijas par katru cenu cenšas izrauties no Maskavas ietekmes zonas. Pirms desmit gadiem šis process vainagojās ar Baltijas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO. "Reizi pēc reizes mūs apmānīja, pieņēma lēmumus mums aiz muguras, nostādīja fakta priekšā. Tā bija ar NATO paplašināšanos uz austrumiem, ar militārās infrastruktūras izvietošanu pie mūsu robežām," šonedēļ žēlojās Putins.
Putina režīma kritiķi velk paralēles ar nacistiskās Vācijas vadoni Ādolfu Hitleru, kas pēc 1936.gada Berlīnes olimpiādes sāka arvien aktīvāku kampaņu, lai "aizstāvētu tautiešus" ārzemēs. Hitlera piemērs uzskatāmi apliecina, ka nedrīkst novērtēt pārāk zemu lielas nācijas aizvainojumu un iedragāto pašapziņu. Tāpat kā vācieši bija saniknoti par "pazemojošiem" Pirmā pasaules kara kapitulācijas noteikumiem, arī daudzi krievi piekrīt Putina uzskatam, ka PSRS sabrukums un Rietumu "uzspiestās" vērtības nodarīja lielu kaitējumu Krievijai.
Putins un viņa atbalstītāji uzskata, ka Rietumi ir morāli pagrimuši, izvirtuši un ieslīguši materiālismā. Tādēļ nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut Rietumu sludināto vērtību un uzskatu izplatīšanos Krievijā. Šajā kontekstā labi iederas arī Kremļa agresīvā kampaņa pret "homoseksuālisma propagandu", ko pilnībā atbalsta arī Krievijas pareizticīgā baznīca. Bijušais čekists Putins kļuvis par pārliecinātu ticīgo un bieži redzams reliģisko svētku ceremonijās. Viņa centieni aizstāvēt "tradicionālās vērtības" izpelnījušies plašu atbalstu ne tikai Krievijā, bet arī citās zemēs, piemēram, Latvijā par tiem atzinīgi izsakās dziesminieks Kaspars Dimiters, kurš slavē Kremļa cīņu pret "geju propagandu" un Rietumu izvirtuļiem.
Cīņā pret Rietumu ietekmi Putins gan ir spiests paļauties uz blefu, jo viņa kārtis nav tik stipras, kā izskatās. Ekonomiskās un militārās attīstības ziņā Krievija joprojām ievērojami atpaliek no Rietumiem. Krievijas iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 2,1 triljons dolāru, savukārt Eiropas Savienībai un ASV kopā attiecīgā summa ir 35 triljoni dolāru. Rietumiem ir ievērojams pārspēks arī militārā jomā, un vienīgais, uz ko Krievija var paļauties, ir iespaidīgais atomieroču arsenāls. Putina valdīšanas laikā Krievijas militārais budžets ir mērķtiecīgi palielināts un sasniedzis 90 miljardus dolāru gadā, tomēr tas krietni atpaliek no NATO iespējām. Kopējā summa, ko NATO dalībvalstis tērē savai aizsardzībai, ir vairāk nekā triljons dolāru gadā.
Krievija ir svarīgs naftas un gāzes piegādātājs daudzām Eiropas valstīm, taču tā ir abpusēja atkarība, kas sankciju gadījumā sagādātu nopietnas problēmas abām pusēm. Nafta un gāze veido vairāk nekā 70% no Krievijas eksporta; ja šī plūsma tiktu apturēta, Krievijas ekonomikai draudētu pilnīgs krahs. Peldoties naftas un gāzes naudā, Krievija atstājusi novārtā citas tautsaimniecības nozares, tādēļ ir ļoti atkarīga arī no importa. Padomju laikā PSRS centās būt pašpietiekama, tādēļ importa preces bija liels deficīts. Taču pēdējo 20 gadu laikā krievi ir pieraduši pie Mercedes un BMW automašīnām, Sony televizoriem, Samsung telefoniem, Apple datoriem un daudzām citām ārzemēs ražotām precēm. Daudzas no tām pašā Krievijā nemaz netiek ražotas. Ekonomikas analītiķi ironizē: ja Rietumi patiešām vēlas vājināt Putina režīmu, pietiktu apturēt tualetes papīra vai jogurta eksportu uz Krieviju. Kā zināms, pirms PSRS sabrukuma valdošais režīms nespēja nodrošināt savus pilsoņus ar daudzām ikdienas lietošanas precēm un tas droši vien pasteidzināja režīma galu.
Tas nozīmē, ka Rietumiem ir diezgan lielas iespējas izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai liktu saprast, ka Kremlis nevar atļauties ignorēt starptautiskās normas un biedēt kaimiņus ar agresīvu retoriku. Taču pēc Krimas aneksijas Rietumu reakcija bijusi diezgan piesardzīga: pret Krievijas amatpersonām noteiktas ierobežotas sankcijas, ko Maskava neuzskata par nopietnu draudu savām interesēm. Putina režīma pretinieks Garijs Kasparovs brīdina Eiropas un ASV politiķus neatkārtot pagājušā gadsimta 30.gadu kļūdas, kad rietumvalstis nesekmīgi centās nomierināt Hitleru, piekāpjoties viņa prasībām. Kasparovs uzskata, ka Kristus sludinātie principi uz Putinu neiedarbojas: "Ja pagriezīsi viņam otru vaigu, dabūsi arī pa to."
Visu rakstu par Putina ārpolitiku un tās sekām lasiet 21.-27. marta žurnālā Sestdiena!