Uz Talsu novadu dodamies svētdienā.Tā kā līdzšinējā pieredze rāda, ka brīvdienās novados kādu atrast var būt grūtāk nekā darbdienās, veicam izpēti un aptaujājam pazīstamos talseniekus, kur svētdienās pulcējas cilvēki. Atbilde skaidra – vai nu baznīcā, vai Maxima. Izvēlējāmies pirmo un paceļam līdz galamērķim ar godu pieminējām latviešu glezniecības vecmeistaru Jani Rozentālu. Vienojāmies par savu priekšvēlēšanu programmu – dzīvās variācijas par Rozentāla gleznu No baznīcas būtu jārealizē visos novados, kuros viesojamies.
Talsu luterāņu baznīcai šogad aprit 450 gadu, un, šķiet, viss notiek, jo mašīnu laukumā un netālajās ieliņās ir daudz. Daži no baznīcas mūk ārā pirms laika, kaut arī beigās paredzēts mielasts un vīns.
Neviens nedara pretēji – proti, nekavē dievkalpojumu un nenāk tikai uz beigām, lai sarītos maizi un vīnu.Satiekam Mairu, kura ar mēdz apmeklēt dievkalpojumus, taču šoreiz viņa atnākusi sagaidīt savu māti. Mairai ir trīs dēli un šodien gribas ieskapēt bērnus mammai un ar draudzeni aizbraukt uz jūru. Braukšot uz Upesgrīvu, tā esot visnotaļ tipiska vieta, kurp talsenieki brauc jūru satikt. Kad Maira ir pie jūras, viņa tur atstāj visu klapatu kravu. Draudzene esot pamanījusi, ka šobrīd vajag atkal.
Pēdējos četrus gadus Maira ir bez darba. Izglītība gan ir laba. Mācījusies Jelgavā – Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku. Apgūta arī pavāra pārtikas tehnologa profesija. To viņai nenoslēpt, jo kādā brīdī aizrunājas par to, cik ilgi un kā sautējams jērs, ka šķīvim, uz kā pasniedz ēdienu, arī jābūt sasildītam, kā var tikt pie garšīgiem baklažāniem un kādi riski ir, ja ir darīšana ar Briseles kāpostiem.
Maira nav sajūsmā par pašvaldības darbu sociālajā jomā. Viņa mēģinājusi dabūt kompensāciju par brillēm jaunākajam dēlam, kuram gada laikā vajadzējis trīs brilles. Katras maksā ap 100 eiro. Pašvaldība atteikusi, jo sievietei neesot maznodrošinātā statusa. Taču iegūt to šķiet pārlieku sarežģīti un arī pazemojoši. Vēl, runājot par personālijām, sieviete atceras, kā Talsu novada domes priekšsēdētājs palielinājis sev algu. Tas bijis pirmais darbs, ko viņš, atgriezies mēra amatā, esot izdarījis. Viņš arī esot saņēmis dāvanu no mammas 50 000 eiro vērtībā – kā tad!
Mairai nav bail kritizēt domi, jo viņa tāpat tūliņ, tūliņ brauks prom uz Angliju, kas, var nojaust, nav viegls lēmums. Taču tur viņai ir draugi un radi. Gan jau palīdzēs iekārtoties darbā. Citādi šeit, Talsos, tik ilgi esot bez darba, dzīve lēnām ieslīd depresijas režīmā. Viņa arī ir vienīgā pilsētniece, kas nebaidās fotografēties. Citi uztraucas par savu vai radinieku darbu, ja pateiks ko sliktu par domes vadību.
Olga (vārds mainīts) dzīvo daudzstāveņu rajonā. Viņa tagad, pēc studijām, palikusi strādāt Rīgā, taču bieži brīvdienās brauc ciemos pie ģimenes. Aizrunājamies par iepriekšējo laiku, un jaunā sieviete atceras,ka tad, kad skolas laikā ar klases biedriem gājusi uz kino, nereti vajadzējis uz ielas vēl salasīt potenciālos kinomīļus, jo seanss notika tikai tad, ja bija vismaz septiņi skatītāji.
Pagājušajā sasaukumā bija cits mērs. Sieviete atceras, ka viņam bijuši nelabvēļi. Piemēram, kādu dienu pie viņa mājas atrasts "spridzeklim līdzīgs priekšmets". Viss, kā pienākas! Olga, protams, piedalīsies vēlēšanās. Nav tā, ka viņa vienmēr rūpīgi pa punktiem izlasa katras partijas programmu, taču piedāvājumam ar acīm gan pārskrien pāri, tā ka viņa zina, par ko un kāpēc balso.
Lai gan līdz sarakstu iesniegšanai vēl ir laiks, Olga dzirdējusi, ka Talsos kandidēšot arī kaut kāds jauns politiskais spēks. Varbūt tad būtu vērts apsvērt balsot par to. Šādu versiju apstiprina arī citi mūsu uzrunātie novada iedzīvotāji.
Visu rakstu par to, ko māsām Kolātēm par priekšvēlēšanu gaisotni Talsos atklāja vietējie iedzīvotāji, lasiet žurnāla SestDiena 31.marta - 6.aprīļa numurā!
nolāpīts
TYT
gribu visu zināt!!!!!!