Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 1. decembris
Emanuels, Arnolds

Strādājošo cīņu grūtības

Lielākajā daļā Eiropas valstu arodbiedrības zaudē gan biedrus, gan politisko ietekmi un savas pozīcijas sarunās ar darba devējiem. Pie tā tiek vainota gan globalizācija, gan padomju mantojums, taču vilšanās tradicionālajās politiskajās partijās un citos patlaban aktuālajos procesos varētu novest arī līdz arodbiedrību lomas atdzimšanai

Lai gan Latvijā arodbiedrības parasti neizceļas ar ļoti skaļām un vairākas dienas ilgstošām protesta akcijām, kā tas mēdz būt citviet Eiropā, un tāpēc ikdienā varbūt nav arī tik ļoti pamanāmas, nule notikusī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderu maiņa gluži bez kaislībām neiztika.

Tā liecināja, ka arodbiedrību iekšienē pamazām izveidojusies opozīcija, kas vēlētos radikālāku un asāku šo organizāciju darbību, kā arī plašāku to pārstāvniecību, ieinteresējot un aicinot savās rindās stāties jaunus biedrus. Pagaidām lielākā daļa arodbiedrību Latvijā tomēr izvēlējās iet jau pierasto ceļu un uz lielākām pārmaiņām neparakstījās. Tomēr vai tā būs ilgi, un vai šo organizāciju spēks vispār vēl ir nozīmīgs? Līdzšinējais LBAS vadītāja vietnieks Egīls Baldzēns, kurš arodbiedrību kustībā darbojas jau kopš 1999. gada, organizācijas priekšsēdēja amatā stājies laikā, kad visā Eiropā arodbiedrības, kas tradicionāli tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem sociālās jeb labklājības valsts stūrakmeņiem, piedzīvo ne tos labākos laikus, un tas nevar neietekmēt arī Latvijas arodbiedrību kustību.

Šim panīkumam, kas turpinās jau ceturto gadu desmitu, ir vairāki, dažādās valstīs atšķirīgi iemesli, taču, nedaudz vienkāršojot, tos pieņemts reducēt līdz neoliberālisma ideoloģijas uzplaukumam un globalizācijai, Austrumeiropā un Centrāleiropā tam pievienojot arī "padomju mantojumu".

Lai arī kopējās tendences liecina par arodbiedrību lomas samazināšanos, izplatīts ir viedoklis, ka darba ņēmēju aizstāvju organizācijas spēs pārvarēt nosacīto krīzi un atjaunot ietekmi, tostarp meklējot jaunus organizatoriskos risinājumus biedru piesaistei un savu ideju popularizēšanai. Tāpat nav mazsvarīgi, ka ievērojama daļa Eiropas valstu vēlētāju ir vīlušies globalizācijā, neoliberālajā ideoloģijā, tradicionālajās politiskajās partijās utt., un viens no šīs vilšanās rezultātiem varētu būt – kas gan nenozīmē, ka arī būs, – mēģinājumi atgriezties pie tradicionālā labklājības valstu modeļa ar atbilstošu arodbiedrību lomu. Iespējams, šo tendenču vēsmas nonāks arī līdz Latvijai.

Visu rakstu par arodbiedrību izaicinājumiem lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata