Ideja par nepieciešamību noteikt Ukrainā vismaz 30 dienu ilgu uguns pārtraukšanu, lai sāktu sarunas par mieru, bija izskanējusi jau iepriekš, tomēr Krievija šādu iespēju vienmēr bija kategoriski noraidījusi, apgalvojot, ka Ukraina pamieru izmantos karaspēka papildināšanai, jaunu ieroču un bruņojuma saņemšanai utt. Cerības uz to, ka pamiers tomēr varētu iestāties, radās maija sākumā, kad šai idejai publiski piekrita arī ASV prezidents Donalds Tramps. Lai arī gana nekonkrētā formā, viņš solīja atteikšanās gadījumā vērst pret Maskavu "iznīcinošas" ekonomiskās sankcijas.
Tomēr konkrēti soļi no ASV puses nesekoja, tāpēc tādus spert nolēma Ukraina un tās galvenie Eiropas sabiedrotie: Lielbritānija, Francija, Vācija un Polija. 10. maijā pēc tikšanās Kijivā tika paziņots par prasību Krievijai piekrist pamieram, sākot ar 12. maiju, un pretējā gadījumā solot pret Maskavu vērst jaunas sankcijas. Tika arī cerēts uz ASV pievienošanos tām.
Tikmēr Krievija Ukrainas un tās sabiedroto prasības atklāti ignorēja, būtībā atgriežoties 2022. gada pirmajā pusē – pie Ukrainas toreiz pārtrauktajām Stambulas sarunām. Acīmredzami gan sarunu vietai, gan arī delegācijas vadītāja personībai – par tādu tika nozīmēts Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, kurš vadīja Krievijas delegāciju arī iepriekšējo Stambulas sarunu laikā, – vajadzēja (un arī turpmāk vajadzēs) simbolizēt faktu, ka Maskava šīs sarunas uzskata nevis par jaunu sākumu, bet gan iepriekšējo sarunu turpinājumu.
Tieši tāpat tika ignorēti arī Ukrainas prezidenta aicinājumi Krievijas līderim Vladimiram Putinam uz tikšanos Stambulā ierasties pašam. Tā gan jau sākotnēji bija mazticama iespēja. Krievijas diplomātija tradicionāli ir stingri hierarhiska, visas sarunas vienmēr sākas ar zemāko līmeni, bet valsts vadītājs ierodas tikai finalizēt rezultātus – precizēt pēdējās neskaidrās nianses un parakstīt galīgo vienošanos.
Plašsaziņas līdzekļos gan tika apspēlēta arī iespēja, ka Stambulā varētu tikt aizvadīta Krievijas līdera un ASV prezidenta (kurš tieši tobrīd atradās vizītē arābu valstīs) tikšanās un tad kļūtu iespējama arī Putina un Zelenska saruna. Tomēr diplomātijas pārzinātāji arī to vērtēja kā ārkārtīgi mazticamu iespēju, norādot: pirms šāda līmeņa sarunām ir nepieciešami nopietni sagatavošanās darbi, par kādiem šajā gadījumā runas nebija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 23. - 29. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!