Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem par galveno virzošo spēku, kas nosaka mūsu tuvāko nākotni, ir kļuvis konflikts Ukrainā, savā prognozē par 2023. gadu raksta ietekmīgais britu izdevums The Economist, norādot, ka "tuvākajos mēnešos pasaule saskarsies ar tā [konflikta Ukrainā] neprognozējamo ietekmi uz ģeopolitiku un drošību, centieniem savaldīt inflāciju, haosu enerģētikas tirgos un nenoteiktību par to, pa kādu ceļu ies Ķīna pēc pandēmijas beigām šajā valstī".
"It kā ar nodomu sarežģīt uzdevumu visi šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti, gluži kā viena mehānisma zobrati," uzsver The Economist. Savukārt, "atskatoties atpakaļ, var teikt, ka pandēmija iezīmēja relatīvas stabilitātes un paredzamības perioda beigas ģeopolitikā un ekonomikā. Šodienas pasaule ir kļuvusi ievērojami trauslāka, to tricina lielvalstu sāncensība, pandēmijas atbalsis, ekstremāli klimatiskie apstākļi, straujas sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņas, kā arī citas peripetijas. Neparedzamība – tā ir jaunā normalitāte, no kuras nav iespējams izvairīties", secina izdevums.
Tendenču desmits
Vienlaikus The Economist ir izdalījis desmit tendenču, kurām, pēc žurnāla redakcijas domām, jāpievērš pastiprināta uzmanība šajā gadā. Saraksta pirmajā vietā, protams, atrodas notikumi Ukrainā, par kuriem teikts, ka "energoresursu cenas, inflācija, ekonomiskā
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!