Elektrības un energoresursu cenu kāpums uzreiz vairākos pasaules reģionos, arī Eiropas Savienībā (ES), ziemas priekšvakarā ir sasniedzis tik dramatiskus mērogus, ka notiekošais tiek dēvēts par enerģētisko krīzi. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka šīs krīzes cēlonis ir virkne apstākļu sakritību. Vispirms jau nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi – auksta ziema un karsta vasara –, kas noveduši pie Eiropas gāzes krātuvju iztukšošanās; bezvējš; mazāk saulainu dienu nekā parasti un sausums, kas attiecīgi samazinājis atjaunojamās jeb tā dēvētās zaļās elektrības ražošanas apjomus. Tāpat ekonomikas atjaunošanās un milzīgais pieprasījums pēc fosilajiem energoresursiem Āzijā, galvenokārt Ķīnā, kas pacēlis dramatiskos augstumos gāzes un ogļu cenas, tikpat dramatiski samazinot to pieejamību tirgū. Turklāt tas noticis laikā, kad ekonomika pie izaugsmes atgriežas arī Eiropā, un tai tāpat nepieciešami šie resursi. Vēl daudzi politiķi vainu par notiekošo redz Krievijā, kas ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai. Lai gan Krievija pilda visus līgumus, ir politiķi, kas uzskata, ka Maskava varētu darīt daudz vairāk situācijas normalizēšanā, nevis to tikai izmantot savās interesēs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. - 29. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!