Īvāns vairs nav rūgtuma pilns

Atmodas līderim arī neskauž, ka Ivars Godmanis un Sandra Kalniete no bijušā Latvijas Tautas frontes kodola, jeb sešinieka tagad strādā Eiropas Parlamentā Briselē, bet Jānis Kinna dzīvo Austrijā, kur viņa ģimene saimnieko nelielā viesnīcā. "Mans sapnis nekad nav bijis nokļūt Briselē. Tā ir katra paša izvēle un iespēja, ko mums brīvība ir devusi," saka Īvāns. Viņš tagad dienas vada dzimtas mājās Madonas rajonā, par ko vienmēr ir sapņojis: "Uzskatu, ka katra diena, ko es izbraucu no šiem laukiem, kas ir skaistākā vieta pasaulē, ir zaudēta diena manā mūžā."Savas dzimtas mājās Īvāns pastāvīgi dzīvo jau kādus desmit gadus. Tas ir vairāku māju puduris kādus sešus kilometrus no Pļaviņām, kur atrodas arī ir tuvākais veikals. Taču bez tā Īvāns varot tikpat kā iztikt. Visu nepieciešamo viņš izaudzē pats, pēc piena aizbrauc ar divriteni uz divus kilometrus attālām mājām, kur pērk to no kādas kundzītes cienījamos gados. Viņai vēl ir sava gotiņa. Vasarās reizēm palīdz sienu sagādāt. Piektdienās ceļmalā piestāj arī autoveikals. Senāk veikals bija tepat pāri kalniņam, bet tas bijis kolhoza laikos.Īvāns ir reģistrēts biškopis. Te ir tik tīra vide, ka medum būtu arī pircēji, bet pārdot nevar atļauties. No desmit stropiem tā vien sanāk kā draugiem, radiem un paša ģimenei, kurā ir četri jau lieli bērni. Par viņiem Īvāns stāstīt negrib, jo bērniem tas nepatīkot. To tomēr atklāj, ka dēls Ansis strādā portālā Delfi, kur gatavo ārzemju ziņas. Jurģis organizējot pasākumus un darbojas reklāmas biznesā. Karlīna ir mūziķe, bet Baiba literāte. Ģimene atbrauc nedēļas nogalēs, pārējās dienās viņš laukos dzīvo viens. No rīta ceļas sešos, tad izved pastaigā suni un nopeldas dīķī. Jebkuros laika apstākļos. Arī ziemā, kad dīķī ir izcirsts āliņģis. Dara tā jau kādus piecus gadus un iesaka visiem. Pēc tam Īvāns iekurina plīti, uzvāra kafiju un strādā pie rakstu darbiem. Pusdienlaikā izbrauc ar riteni, bet ziemā pāris stundas izslēpojas kādus piecus, desmit kilometrus. Tad arī kaut kas pusdienām jāpagatavo un pēcpusdienas cēlienā vēl jāpastrādā.Vasarā tik daudz laika rakstīšanai neatliek, jo ir jādarbojas dārzā, pie mājas ir arī augļu dārzs. Kartupeļus izvago ar traktoriņu, bet rudenī novāc ražu. Līdz Jāņiem daudz darba ir arī bišu dravā. Tad vēl malka jāsagādā. Malkas ir gana pašu mežā un nav nemaz koki jāgāž - pietiek, ja sazāģē kritušos. Televīzijas ziņas Dainis Īvāns neskatās. Nesanākot laika. Tagad lasot Delfos pasaules ziņas. Ģimene viņam ieraksta labas filmas, vai pārraides un tās tad vakaros varot paskatīties.Pirms dažiem gadiem bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs kādā intervijā sacīja, ka labprāt pavaicātu Dainim Īvānam, kāpēc viņš pēc LTF uzvaras 1990.gada 18.marta Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās atteicās būt par AP priekšsēdētāju. Toreiz Īvāns atbildēja, ka frontes radikālais spārns mudinājis nekandidēt, bet viņš arī līdz tam neko nebija vadījis. Tagad Īvāns, kurš toreiz kļuva par AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku, saka: "Latvijas sarežģītajos apstākļos, kad mēs bijām apjozti ar Baltijas kara apgabala štābu, interfronti, bija nozīme tam, ka Gorbunovs bija nācis no komunistu nomenklatūras aprindām un ar lielu pieredzi. Gorbunovs bijis arī solīds un tautai simpātisks cilvēks, un tas ir viens no mūsu veiksmes stāstiem, ka izveidojās šāda kombinācija". Jānis Dinevičs, kurš tolaik vadīja LTF frakciju, atgādina, ka Augstākās padomes priekšsēdētāja vēlēšanas 1990.gadā notika pirms balsojuma par Neatkarības atjaunošanu un LTF nedrīkstēja riskēt ar tik nozīmīgu balsojumu, tāpēc priekšsēža vēlēšanās bija jāpiekrīt kompromisam, nevis jācīnās par amatu.Visu rakstu par Daini Īvānu lasiet žurnāla Sestdiena 4.oktobra numurā!