Pirms četriem mēnešiem stājoties ministra amatā, Belēvičš nozares problēmas bija cerējis risināt pakāpeniski vienu pēc otras, vienlaikus neatverot pārāk daudz frontu. Taču kā rāda piemērs ar samilzušajām Stradiņa slimnīcas problēmām, realitātē tās atveras pēkšņi un neplānoti. Savukārt savos ilgtermiņa plānos Belēvičs min ieceri mainīt sabiedrības attieksmi pret veselību. Esot jāpanāk, lai cilvēki to uzskatītu arī par sabiedrisku, nevis tikai individuālu labumu. Ministrs to rosina veicināt ar obligātām veselības pārbaudēm.
Fragments no intervijas:
Ko jūs kā ministrs varat darīt Stradiņu lietā?
Paralēli ir notikušas vairākas lietas. Klimatisko apstākļu un celtnieku paviršības dēļ būvdarbi ir apturēti. Šobrīd tiek pārbaudīts, vai būve ir droša. Tas nozīmē, ka mēs vairs nevaram laikā sasniegt mērķi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas izlietošanas sakarā. [Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībā šobrīd ir ieguldīti 10 miljoni eiro no ERAF piešķirtajiem līdzekļiem.] Mērķis būtu sasniegts tad, ja noteiktā datumā šā gada beigās pacientiem jaunās slimnīcas korpuss būtu pieejams. Tas sapnis ir izsapņots. Ar šiem celtniecības jautājumiem divus mēnešus vajadzēja nodarboties katru dienu.
Otra lieta - paralēli šiem notikumiem mēs pasūtījām Stradiņa slimnīcas finanšu funkciju auditu, lai saprastu, vai slimnīcas vadība kontrolē situāciju. Audita ziņojumā atklājās, ka slimnīcas vadītājs Dins Šmits nekontrolē finanšu situāciju. Pēc tam mēs satikāmies un izrunājāmies. Šodien tas ir atrisinājās ar to, ka viņš uzrakstīja atlūgumu. Mūsu sarunā Šmita kungam radās pārliecība, ka es nevados pēc kāda politiska pasūtījuma un ka man nav ieteikts neviens kandidāts, kas būtu liekams viņa vietā. Es vados tikai pēc savas svētākās pārliecības par to, kā panākt, lai uz Latvijas simtgadi tiktu uzbūvēta jauna Stradiņa slimnīca. No rītdienas pulksten desmitiem (intervija notika 9.martā — red.) Stradiņu slimnīcai nav valdes priekšsēdētāja. Tiks izsludināts konkurss. Tā ir atbilde uz jūsu jautājumu, ko darīt. Slimnīcai ir nepieciešams vadītājs, kuram ir vīzija par slimnīcas attīstību, sūtību, kurš mīl pacientus un medicīnu. Es domāju, ka tādi cilvēki pieteiksies. Mums būs no kā izvēlēties.
Kāda būtu jūsu vīzija par Stradiņiem?
Stradiņiem būs būt. Uz simtgadi mums ir vajadzīga jauna moderna slimnīca. Personāls tur ir izcils, aparatūra — moderna. Viņiem ir jāstrādā modernās telpās.
Uz vēlēšanām jūs gājāt ar lozungu par stipru ģimeni, bet tagad pats esat mainījis ģimenes stāvokli. [Novembrī dzeltenajā presē izskanēja, ka Belēvičs šķiras no sievas Vijas Belēvičas, ar kuru laulībā nodzīvoti 34 gadi. Kā šķiršanās iemesls tika minēta iemīlēšanās kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniecē Ingā Štālē, kura Saeimas vēlēšanās arī kandidēja no ZZS saraksta un patlaban ir Belēviča biroja vadītāja].
Uz privātiem jautājumiem neatbildēšu.
Atbildiet kā politiķis!
Stipra ģimene ir partijas lozungs. Man uz vēlēšanām bija pašam savi lozungi. Es tos varu atkārtot. Pirmkārt, es teicu, ka zinu, kā padarīt zāles lētākas. Otrkārt, es zinu, kā samazināt līdzmaksājumus medikamentiem. Trešais lozungs bija par veselīgu pārtiku skolās.
Esat minējis, ka Eiropā būtu jāsamazina alkohola patēriņš par desmit procentiem. Vai jums ir priekšlikumi, kā to izdarīt?
Jā, un tie nav mani priekšlikumi. Tie ir Pasaules Veselības organizācijas priekšlikumi, kas ir efektīgi tad, ja vienlaikus darbojas četras svarīgākās lietas. Pirmkārt, alkoholam ir jākļūst dārgākam akcīzes nodokļa celšanas rezultātā. Otrkārt, ir jāierobežo reklāma un mārketings. Treškārt, ir jāizglīto sabiedrība par alkohola lietošanas kaitīgumu. Ceturtkārt, ir jāierobežo pieejamība. Ja šie četri pasākumi darbojas vienlaikus, tad alkohola pārmērīgs patēriņš samazinās. Latvijā ar pārmērīga alkohola lietošanu nodarbojas 43,7 procenti iedzīvotāju. [Belēvičs balstās uz Slimību profilakses un kontroles centra statistiku, kurā pārmērīga dzeršanā tiek definēta kā 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola lietošana vienā dzeršanas reizē pēdējā mēneša laikā.] Mēs esam vienā no vissliktākajām situācijām Eiropas Savienībā. Esam grūtsirdīgi. Mums ir īsas gaismas dienas. Pārsvarā esam luterāņi — mums nav grēksūdzes, nevaram novelt nastu (smejas). Es smejos, bet tajā jokā ir arī daļa patiesības — cilvēki risina problēmas veidā, kas tās padara vēl lielākas.
Jūs pats alkoholu nemaz nelietojat?
Man garšo labs vīns. Es to izbaudu. Bet nelietoju smagos alkoholus. Vairs nelietoju arī alu, kam kādreiz devu priekšroku.
Kādēļ esat atteicies no alus?
Pirmkārt, tur ir daudz kaloriju. Cilvēki bieži vien nezina, ka alkoholā ir ļoti daudz kaloriju. Otrkārt, no dažādu alkoholu lietošanas ir dažāds reibums. No alus tas ir smags, no laba vīna - viegls. Tas ir svarīgi. Vai jūs esat ievērojuši, ka, lietojot dažādu alkoholu, pie galda ir dažādas sarunas? Dzerot šņabi, vienas, dzerot alu, otras, dzerot vīnu, trešās - priecīgākas, smalkākas, delikātākas.
Es arī nesmēķēju jau padsmit gadu. Kādreiz biju kaislīgs smēķētājs. Uzskatu, ka katram cilvēkam viņa grēku summa ir konstants lielums. Jo vairāk dzersi, smēķēsi un citādos veidos grausi veselību, jo mazāk varēsi atļauties kaut ko citu.
Visu interviju ar veselības ministru Gunti Belēviču lasiet 13. - 19. marta žurnālā Sestdiena!
interesanti