Kopš Covid-19 pandēmijas medicīnas sistēmas sagatavošanā citām krīzēm nekas daudz nav izdarīts, turklāt tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve, kas ir ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai, tā intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes sacīja pandēmijas laika valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.
No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas. Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni.
No šī gada spēkā stājies jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, atbilstoši kuram lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,50 eiro apmērā, kā arī ieviesta recepšu apkalpošanas maksa.
Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.
Veselības inspekcijas (VI) direktores amata pienākumus no nākamā gada 3.janvāra pildīs Antra Valdmane, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma. Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.