Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Valsts prezidents piešķīris Cildinājuma rakstu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības ilggadējam vadītājam Nollendorfam

Valsts prezidents piešķīris Cildinājuma rakstu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības ilggadējam vadītājam, rakstniekam un literatūrzinātniekam Valteram Nollendorfam, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Sveicot Nollendorfu 90 gadu jubilejā un godinot viņa paveikto latviešu tautas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā, Levits piešķīris Nollendorfam Cildinājuma rakstu, norādot uz viņa ieguldījumu, izveidojot Latvijas Okupācijas muzeju par neaizstājamu Latvijas atmiņas institūciju.

"Jūsu vadībā Latvijas Okupācijas muzejs ir apzinājis, skaidrojis un dzīvā atmiņā uztur gan okupāciju noziegumus pret Latvijas tautu, gan nacionālās pretošanās kustības varonību. Augsti vērtēju arī Jūsu mūža devumu sabiedriskajā darbā, nenogurstoši cīnoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Jūsu ieguldījumu izglītības, literatūras un vēstures jomās," Cildinājuma rakstā norādījis Valsts prezidents.

Kā informēja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Inese Jansone, šodien Nollendorfs atzīmē 90 gadu jubileju.

Viņa norādīja, ka Nollendorfs dzimis Rīgā 1931. gada 22. martā, un viņa dzīves gājumu noteica Latvijas valsts suverenitātes zaudēšanas un II Pasaules kara dēļ piedzīvotais bēgļa liktenis.

1944. gadā Nollendorfu ģimene ar trīs dēliem meklēja patvērumu Vācijā. Viņi nonāca bēgļu nometnē, kur muzeja biedrības vadītājs pabeidza latviešu ģimnāziju, un 1950.gadā ar ģimeni izceļoja uz Teksasu ASV. Tur, strādājot dažādus vienkāršus darbus, un studējot vācu un angļu literatūru Nebraskā, Nollendorfs 1955.gadā ieguva maģistra grādu vācu literatūrā.

Tam sekoja doktorantūra Annarborā, Mičiganā. No 1961. gada, Nollendorfs ir profesors un dekāns Ģermānistikas nodaļā Viskonsinas-Madisonas Universitātē. Kopš 1995. gada viņš ir šīs universitātes emeritētais profesors.

Līdztekus akadēmiskajam darbam Nollendorfs aktīvi darbojās latviešu trimdas sabiedrībā. 24 gadu vecumā viņš kļuva par pirmo atbildīgo žurnāla Jaunā Gaita redaktoru. 1950. gadu nogalē viņš vadīja Amerikas Latviešu jauniešu apvienību. Nollendorfs piedalījies Jaunatnes svētku organizēšanā, strādājis bērnu žurnālā Mazputniņš, apgādā Ceļinieks, arī vadījis jauniešu kursus Ziemeļamerikā.

Viņš strādājis visās latviešu vasaras vidusskolās ASV un organizējis tālākizglītības seminārus skolotājiem. 1988./1989. mācību gadā Nollendorfs vadīja vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju brīvajā pasaulē - Minsteres latviešu ģimnāziju Vācijā.

Nollendorfs Latviju pirmo reizi apmeklēja 1988. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā atgriezās 1996. gadā. No tā laika līdz 2000. gadam bijis direktors Baltijas Studiju veicināšanas apvienības Baltijas birojam Rīgā.

Kopš 1998. gada Nollendorfs brīvprātīgā kārtā ieņēmis nozīmīgus amatus Latvijas Okupācijas muzejā. Muzeja pārstāve uzsvēra, ka viņš ir viens no muzeja jaunās ekspozīcijas autoriem un viens no lielākajiem muzeja ziedotājiem.

Vienlaikus 1997. gadā Nollendorfs no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa saņēma augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni - par vienreizēju devumu Latvijai. 2011. gada valsts svētku priekšvakarā toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JV) pasniedza Nollendorfam Ministru kabineta balvu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja