KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības Gors turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības Gors izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Jau rakstīts, ka pēc SIA Austrumlatvijas koncertzāle veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību Gors pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Vietvara uzsver, ka pašvaldība Goram katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.
Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar Austrumlatvijas koncertzāli un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts Goram spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.
Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja Gora telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.
Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par Gora nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.
Padomes ieskatā Gors, kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no VKKF, kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.
Gora izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai.
Kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādījusi, ka KM ir vērsusies Rēzeknes pašvaldībā, aicinot iekļaut tās un Mūzikas padomes pārstāvjus jebkāda koncertzāles pārvaldības tālākā scenārija izstrādē. Ministre atzina, ka nekāda atbilde no pašvaldības līdz šim nav saņemta. "Mēs noteikti turpināsim saziņu, jo svētku laikā šādā steigā pieņemt lēmumu par tik stratēģisku vietu mūsu kultūrtelpā nedrīkst," uzsvēra ministre.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.
Saskaņā ar Firmas.lv datiem Austrumlatvijas koncertzāles apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.