Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Čakari, Annu Auziņu, Stellu Pelši un Santu Remeri.
Piešķirot gada balvu, žūrija skaidroja, ka Čakares "fundamentālās profesionālās zināšanas un vērīgā acs apvienojumā ar rotaļīgu vieglumu rada pārliecinoši elegantu rakstības stilu". Žūrija īpaši atzīmēja Čakares publikācijas kroders.lv un satori.lv.
Kopā ar balvu Čakare saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde.
Savukārt jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma Kozlova. Žūrijas ieskatā, jauniem kritiķiem ir raksturīgi runāt par savu personisko pieredzi - kā viņi nokļuvuši līdz izrādei vai ar kādiem ikdienišķiem un metafiziskiem sarežģījumiem sastapušies recenzijas rakstīšanas procesā. Kozlovas filozofiskās esejas par mākslas pieredzi ir personiski, pašaizliedzīgi domas meklējumi, kas ar katru gadu kļūst arvien interesantāki.
Žūrija izcēla Kozlovas publikācijas punctummagazine.lv un satori.lv. Kopā ar balvu Kozlova saņem stipendiju, kuru 500 eiro apjomā atbalsta SIA Kurekss.
Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu. Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma biedrības izveidota žūrija, kurā bija tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balva tiek pasniegta reizi gadā.