Bites un sensori
Ekspozīcijas radošā komanda lepojas arī ar emocionāliem artefaktiem, kā, piemēram, dēļa fragmentu ar savvaļas bišu kāri no 1970. gadā celtās, arhitekta Imanta Prauliņa projektētās Dikļu estrādes ēkas Neikena kalniņā – vietā, kur 1864. gadā aizsākusies latviešu Dziesmu svētku tradīcija un 2014. gadā estrādes demontāžas laikā zem ēkas jumta tika iztraucēta bišu saime.
Izstāde veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. Dziesmusvētku telpas pirmā stāva saturu veido četri objekt: Līgo karogs – precīza oriģinālā karoga kopija, kuru Ineses un Ivara Mailīšu darbnīcā meistars izšuva ar zīda un zelta diegiem, interaktīvā dārgumu siena Laika upe, kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediālā instalācija Lielākais koris pasaulē.
Ekspozīcijas tehniskā risinājuma pamatā ir vienota vadības un kontroles infrastruktūra, kurā integrēta sinhrona satura atskaņošana, ekspozīcijas apgaismojuma un gaismu akcentu kontrole. Ekspozīcijā vienlaicīgi darbojas 60 dažāda veida atskaņotāju, kuri sinhroni raida atšķirīga tipa saturu, to nosūtot dažādām iekārtām.
Multimediālā instalācija Lielākais koris pasaulē veidota no četriem lieljaudas lāzera tipa projektoriem un 17 skandām. Projicējamās plaknes veidotas no 128 atsevišķiem dažāda izmēra ekrāniem, kur katram ekrānam pielāgots gan saturs, gan forma.
Instalāciju papildina interaktīvs risinājums ar sensoriem attēla un skaņas maiņai dažādās vietās 128 ekrānu režģī. Daudzbalsīgā kora 17 skandu sistēma veidota kā telpiskās skaņas sistēma, kurā katrā no skandām veidots atsevišķs skaņas celiņš un speciāls mikss. Instalācija Laika upe veidota no 13 bezšuvju LCD paneļiem, 12 skārienjutīgiem ekrāniem un 15 klausāmklausulēm. Piecos meditācijas krēslos skārienjutīgās planšetēs iespējams noklausīties Jura Vaivoda atlasītas dziesmas – 12 tautasdziesmu apdares un 12 oriģinālās kormūzikas dziesmas pēc Jāņa Cimzes Dziesmu rotas dalījuma – Dārza puķes un Lauku puķes. "Paldies visiem cilvēkiem, kuri šo tradīciju ir pētījuši iepriekš. Bija avoti, no kā pasmelties. Ir brīnišķīgie Valentīna Bērzkalna un Oļģerta Grāvīša pētījumi, Ilmas Grauzdiņas apkopotie materiāli, kuri mūs sagatavo," saka Juris Vaivods.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!