Radošā Latvija 2014-2020 būs kultūras nozares pamatdokuments turpmākajiem septiņiem gadiem, ietverot gan Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iezīmētās kultūras prioritātes, gan definējot galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam.
Atklājot forumu, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende iepazīstinās ar Kultūras ministrijas līdz šim paveikto un būtiskākajām prioritātēm. Plānots, ka forumā būs pārstāvētas visu kultūras nozaru padomes un nozaru stratēģiju veidotāji, kuri piedalīsies paplašinātā diskusijā par topošo valsts kultūrpolitikas dokumentu Radošā Latvija 2014-2020, nodrošinot tā izstrādi atbilstoši nozaru attīstības virzieniem.
Kā jau iepriekš ziņots, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo nozaru padomju ietvaros jau pagājušajā gadā tika uzsākts darbs pie nozaru stratēģijām (mūzika, vizuālā māksla, literatūra, teātris, deja, filmas, arhitektūra, dizains, muzeji, bibliotēkas un kultūras digitalizācija, kultūras pieminekļi, nemateriālais kultūras mantojums, kultūrizglītība)-, kas veidos pamatu jaunajam kultūrpolitikas plānošanas dokumentam.
Lai topošajā dokumentā būtu iekļautas nozīmīgākās kultūras nozaru vajadzības un attīstības virzieni, ir svarīga diskusija un viedokļu apmaiņa par kultūras attīstības stratēģiju nākamajam plānošanas periodam, aktīvi iesaistoties valsts un nevalstiskajam organizācijām. Tāpēc foruma laikā nozaru padomju priekšsēdētājiem un stratēģiju veidotājiem būs iespēja piedalīties paneļdiskusijā par izaicinājumiem, kultūras nozaru prioritātēm un sadarbības iespējām. Foruma darba kārtībā ir iekļauta arī prezentācija un paneļdiskusija par sadarbības projektiem, tostarp nozīmīgām kultūras būvēm, Tabakas fabrikas attīstības iespējām, radošo personu aizsardzību un Latvijas simtgades kultūras programmu.
Klātesošie foruma dalībnieki iepazīsies ar jauno Nacionālās kultūras padomes (NKP) modeli, ko veido visus kultūras nozaru padomju priekšsēdētāji. NKP ir ministra padomdevēja institūcija kultūrpolitikas jautājumos, kas sniedz priekšlikumus par prioritātēm politikas dokumentu un budžeta izstrāde, kā arī pārstāv kultūras un kultūras mantojuma nozaru intereses.
Foruma noslēgumā galvenos secinājumus par dokumenta Radošā Latvija 2014-2020 tapšanu sniegs gan Kultūras alianses, gan Kultūras ministrijas pārstāvji. Jau ziņots, ka Kultūras aliansi veido Latvijas Radošo savienību padome, kura apvieno desmit profesionālās organizācijas, biedrība Laiks kultūrai, kura apvieno nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājus un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, kurā iekļautas apvieno 20 biedrības. Plānots, ka pēc jaunās NKP izveides tās vadītājs būs viens no Kultūras alianses dalībniekiem.
Radošā Latvija 2014- 2020, kas pašlaik ir izstrādes un tapšanas procesā, turpmākos gadus būs valsts galvenā politikas dokumenta Nacionālā attīstības plāna 2020 īstenošanas instruments. To, ka topošajam dokumentam būs liela nozīme, apliecina Nacionālā attīstības plānā iezīmētais konkrētais, pieejamais finansējums no dažādiem avotiem. Paredzēts, ka darbu pie topošā dokumenta ir jāpabeidz līdz 2013. gada jūlijam, kad tas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.