Šogad Dzintaru koncertzāle svin 80 gadu jubileju kopš Mazās zāles, pirmās slēgta tipa koncertzāles Latvijā, atklāšanas 1936. gadā. Notikumam par godu ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Jūrmalas domes atbalstu mākslinieks Aigars Bikše radījis leģendārā latviešu diriģenta, Marisa Jansona tēva, Arvīda Jansona skulptūru. To atklāja pagājušās nedēļas nogalē – 16. decembrī – Dzintaru koncertzāles dienvidu galerijā ar Anša Cīruļa sienas gleznojumiem. Arvīda Jansona skulptūras atklāšana bija pieskaņota Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāla atklāšanai, ko ievadīja spožs Valsts akadēmiskā kora Latvija koncerts diriģenta Māra Sirmā vadībā. Pirmajā daļā skanēja dziesmas no projekta Latvijas komponisti Latvijas simtgadei, kurā vairāk nekā 70 latviešu komponistu tika mudināti rakstīt jaundarbus korim, izvēloties tos veltīt kādai no piecām stihijām. Koncerta otrajā daļā, pie klavierēm esot pašam maestro, skanēja līdz šim mazāk zināmas Paula kordziesmas, kuras tikko atvērtā diskā apkopojis koris Latvija. Diriģents uzsvēra, ka rakstīt dziesmas aicināti gan ļoti populāri un savu vārdu jau nostiprinājuši, gan ne tik zināmi un novērtēti komponisti, kā arī pavisam jauni vārdi. Tā, piemēram, šajā ciklā spilgti debitējis kora Latvija soprāns Irīna Rebhūna, iedvesmojoties no uguns rituāla dainām. Ar sāpēs attīrītu īstuma balsi skaņdarbā Sauciens vējā līdz "skudriņām" atbalsojās Riharda Zaļupes un viņa sievas, vārdu autores Sondras veltījums pie Kolkasraga jūrā iepūstajam ģimenes draugam. Skaņdarbs bija precīza ilustrācija Sirmā teiktajam, ka Rihards Zaļupe, kurš līdz šim vairāk bijis pazīstams kā sitaminstrumentālists, attīstās par arvien dziļāku komponistu. Māris Sirmais koncerta rītā tikko bija atgriezies no meistarklasēm Pēterburgā, kur 129 diriģenti no visas Krievijas ir izteikuši vēlmi mācīties latviešu valodu, jo "dievinot latviešu koru kultūru".
Arvīds Jansons (1914– 1984) ir pirmais starptautiski atzītais latviešu diriģents, kurš aizsācis latviešu diriģentu slavas gājienu pasaulē. Efektīgā, mākslas radīšanas brīdi notvērusī Aigara Bikšes diriģenta statuja tika atklāta, skanot Arvīda Jansona mīļākajam skaņdarbam – Čaikovska 6. simfonijai. «Mīļie Latvijas ļaudis, jūrmalnieki! No mazām dienām maniem vecākiem, visai mūsu ģimenei, Jūrmala ir bijusi īpaša. Ne tādēļ vien, ka mūsu ģimene šeit pavadījusi neaizmirstamus brīžus, bet arī tādēļ, ka Dzintaru koncertzālē allaž ar milzīgu sajūsmu tikuši uzņemti pasaules labākie mūziķi, arī mans tēvs. Manam tēvam vienmēr ir bijis liels gandarījums uzstāties šajā brīnišķīgajā zālē. Es esmu ļoti iepriecināts, ka tieši šeit, Latvijas pirmajā koncertzālē, tiks iemūžināta mana tēva piemiņa» – pateicības vēstulē atrakstījis Mariss Jansons.
"Šis ir viens no retajiem laikmetīgajiem pieminekļiem Latvijā, kurš pauž dinamiku, personības spēku un brīvību," ceremonijā teica Teterevu fonda mākslas programmas direktore, mākslas zinātniece Helēna Demakova.
Tēlnieks Aigars Bikše uzsvēra, ka Arvīda Jansona statuju veidojis ciešā sadarbībā ar mūzikas cilvēkiem, kas palīdzējuši novērtēt iecerētā žesta ticamību. Uz zīmīgām detaļām norādījuši arī radinieki. Piemēram, sākumā Bikše nepievērsis pietiekamu uzmanību kurpēm, bet radinieki norādījuši, ka Jansons bijis smalks, elegants aristokrāts. "Izteiksmīgākās bildes viņam bija tieši no mēģinājumiem. Droši vien tad cilvēks vairāk atbrīvojas. Sākumā domāju viņu risināt frakā, bet tas izskatījās pārāk oficiāli," atklāj tēlnieks.