Viņa atzīmēja, ka šogad 6. novembrī aprit gads, kopš tika atklāta Liepājas koncertzāle Lielais dzintars un sākotnējās prognozes bijušas līdzīgas esošajai situācijai. "Koncertzālē gada laikā būs noritējuši vairāk nekā 160 koncerti un citi mākslas notikumi, kā arī aptuveni 50 korporatīvie pasākumi - konferences, forumi, semināri, uzņēmumu jubilejas."
Vienlaikus Bože norādīja, ka koncertzāle kopumā ieguvusi 11 dažādus apbalvojumus, tostarp starptautiskas arhitektūras balvas, kā arī vietēja un Latvijas mēroga apbalvojumus par māksliniecisko programmu un reklāmas aktivitātēm.
Koncertzāle Lielais dzintars 2016.gadā ieguva ASV starptautisko arhitektūras balvu kategorijā "Labākais jaunais arhitektūras projekts", kā arī otro augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā "Latvijas Arhitektūras gada balvu" "Sudraba ananasu" un daudzus citus apbalvojumus.
Bože norādīja, ka interese par koncertzāli bija visa gada griezumā, ne tikai sezonāli. Koncertzāli apmeklējuši viesi no Lietuvas, Igaunijas, Anglijas, ASV, Austrālijas, Francijas, Horvātijas, Japānas, Kanādas, Krievijas un daudzām citām valstīm.
Koncertzālē notikušas apmēram 450 grupu ekskursijas, un koncertzāles dēļ pieaudzis gan Latvijas, gan ārzemju tūristu skaits Liepājā. "Latvijas tūristu skaits pieaudzis par 39%, bet ārzemju tūristu - par 24%," teica Bože.
Vienlaikus Bože norādīja, ka uz Lielā dzintara skatuves uzstājušies mākslinieki no 43 pasaules valstīm, kas pārsniedzot iepriekš cerēto.
Koncertzālē uzstājušies simfoniskie orķestri un kamersastāvi no Berlīnes, Uzbekistānas, Ziemeļāfrikas, Dienvidamerikas. Tāpat uzstājušies solisti no Vācijas, Austrijas, Indijas, Austrālijas un citām pasaules valstīm. Lielākais īpatsvars mākslinieku, kas uzstājās koncertzālē, skaitā bijis no Baltijas reģiona valstīm.
Bože norādīja, ka pirmais gads arī saimnieciskā ziņa bijis veiksmīgs, jo vairāki saimnieciskie izdevumi bija mazāki, nekā plānots. Elektrības patēriņš, salīdzinot ar plānoto, bija par 38% mazāks, tāpat par 20% mazāks ir apkures patēriņš.
Liepājas koncertzāle nākotnē vēlas attīstīt konferenču biznesu un nostiprināt koncertzāles pozīcijas pasaulē. "Zāle ir unikāla, vēlos tajā ielikt pasaules elpu. Programmā plānojam ap 70% Latvijas, ap 30% ārvalstu mākslinieku," teica koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Tāpat viņa pauda, ka iecere ir veidot koncertzāli pieejamu ikvienam - ne tikai jau zināmiem un pazīstamiem māksliniekiem, bet arī tiem, kuri ir karjeras sākuma posmā. "Zāle varētu būt atvērta platforma latviešu māksliniekiem, vēlos, lai koncertzāle ir pieejama visiem," skaidroja Bartkeviča.
Viņa klāstīja, ka nākamā gada programmā būs pārstāvēti dažādi žanri, laikmeti, spilgti un interesanti mākslinieki. Būtisks notikums koncertzālē būs Liepājas mākslas forums, kurā tiks piedāvātas dažādas izstādes, koncerti, performances, vieslekcijas un meistarklases.
Kā ziņots, Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecība tika sākta 2013.gadā, tā izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas tika ņemti gan no Eiropas Savienības struktūrfondu, gan valsts līdzekļiem.
Astoņus stāvus augstās ēkas kopējā platība pārsniedz 14 000 kvadrātmetru. Koncertzālē ir trīs zāles, kur norit dažāda mēroga un mūzikas žanra koncerti, teātra izrādes, izstādes un saviesīgi vakari. Lielais dzintars apmeklētājiem ir atvērts kopš 2015.gada 24.oktobra, bet koncertzāles oficiālā atklāšana notika pērnā novembra sākumā.