Pētera Krilova arhīva maisa atvēršanā režisors Pēteris Krilovs ieskatīsies savas daiļrades laboratorijā un noslēpumos, kā arī būs redzami filmās neiekļautas epizodes un arhīva kadri.
Kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs dzimis Rīgā. Pēc vidusskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas kinostudijā par rekvizitoru un režisora asistentu - sākot ar Aloiza Brenča debiju piedzīvojumu filmas žanrā Kad lietus un vēji sitas logā (1967).
1975. gadā Pēteris Krilovs pabeidz studijas Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā, aktierfilmu režijas fakultātē Igora Talankina meistardarbnīcā un jau drīz uzņem savu pirmo spēlfilmu Un rasas lāses rītausmā (1977). Tad sekojušas spēlfilmas Vasara bija tikai vienu dienu (1980), Mana ģimene (1982), Durvis, kas tev atvērtas (1984) un Sižeta pagrieziens (1988), arī trīs īsfilmas - Nomale (1985), Kā mēs aizgājām no mājām (1985) un Maestro (1989).
80.-90.gadu mijā Pēteris Krilovs bija viens no pirmajiem režisoriem, kas sāka strādāt jaunizveidotajā Rīgas Videocentrā; tur tapa vairākas videofilmas (Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru (1990), Tēvzemei un brīvībai (1990) u.c.), tomēr pamazām Pēteris Krilovs pievērsās teātra režisora un pedagoga darbam, kuru bija sācis 1984. gadā, strādājot par pedagogu Tautas kinoaktieru studijā. Arī paša Pētera Krilova kontā ir vairākas kinolomas, sākot ar Jušku Dzidras Ritenbergas filmā Pats garākais salmiņš (1982) un beidzot ar politiķi Niedri Aigara Graubas filmā Rīgas sargi (2007), viņš spēlējis arī vairākas lomas teātrī.
1994. gadā Pēteris Krilovs kļuva par Daugavpils teātra režisoru, bija tā mākslinieciskais vadītājs līdz 1996. gadam. Par leģendāru kļuvis Pētera Krilova vadītais 1993. gada Fjodora Dostojevska romāna Velni iestudējums, kā arī 1997. gada Brāļu Karamazovu iestudējums, kas bija Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa diplomdarbs. Viņš veidojis izrādes arī Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā Operā (Dž. Pučīni Bohēma), Liepājas teātrī, Valmieras teātrī. Viņš ir viens no Jaunā teātra institūta dibinātājiem 1998. gadā un festivāla Homo Novus rīkotājiem.
Strādājot Daugavpils teātrī, Pēteris Krilovs kopā ar Uldi Cekuli izveidoja dokumentālo filmu Starp debesīm un zemi - Augšdaugava (1994), kas saņēma Lielā Kristapa balvu, un arī vēlāk ik pa laikam atgriezās pie kino, uzņemot spēlfilmu Leģenda par Jāni Tīdemani (1998), Rīgas astoņsimtgades lielfilmu Rīga skatās bildes (2001, četras stundas ekrāna laika, kopā ar Annu Viduleju un Antru Cilinsku), dokumentālās filmas Lieta: Kombināts (2002), Dina (2005), bet vieni no svarīgākajiem notikumiem Latvijas dokumentālajā kino ir Pētera Krilova filmas Klucis. Nepareizais latvietis (2008) un Uz spēles Latvija (2014. – Lielā Kristapa balva).
Viņa jaunākais darbs ir Valmieras teātrī, kur viņš kopā ar savu kādreizējo Valmieras teātra kursu iestudējis jaunās dramaturģes Annas Zvaigznes lugu Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā. Iestudējums pieteikts kā balles deju stunda divās daļās. Pirmizrāde notika 2019. gada 11. maijā.
Pēteris Krilovs ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors kopš 1998. gada, saņēmis Latvijas Teātra darbinieku savienības balvu par darbu teātra pedagoģijā (1992) un žūrijas speciālbalvu par izciliem sasniegumiem teātra pedagoģijā (2008).
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar studiju VFS Films.
Ieeja pasākumā - bez maksas.