Diskusijas dalībnieki apspriedīs tēmu Uzvara vai miers? Kādēļ domājoši cilvēki, kas ciena likumu un kārtību, šodien iebilst pret mieru Krievijas un Ukrainas starpā? Vai tad visu nevar atrisināt mierīgā ceļā un pārtraukt asinsizliešanu?
Projekta Filosofija uz ūdens dalībnieki vienmēr runā par asām un aktuālām tēmām, kuras satrauc arī Latvijas sabiedrību. Līdz šim jau notikušas skatītāju novērtētas tikšanās ar rakstnieku Dmitriju Gluhovski, senās kņazu dzimtas pēcteci Mihailu Goļicinu, aktieri Artūru Smoļjaņinovu, muzikologu Mihailu Kaziņiku.
Izdevumam Rīgas laiks – intelektuālam žurnālam, kurā lasāmas sarunas ar oriģinālām vai starptautiski pazīstamām personībām – šogad būs 30 gadi. Brīvajai universitātei – unikālai tiešsaistes platformai, kas savieno zinātniskās aprindas un pasaules līmeņa augstskolu pasniedzējus, kuri bez maksas māca studentus no visas pasaules – divi gadi. Ne tikai šo unikālo intelektuālo projektu, bet arī visas cilvēces un cilvēcības liktenis šodien izšķiras karā, kuru Krievija ir sākusi Ukrainā.
"Par to, cik svarīga ir atšķirība starp mieru un uzvaru, es aizdomājos vēl pērnā gada martā, kad kāda francūziete pajautāja par Putina plakātu uz Medicīnas muzeja līdzās Krievijas vēstniecība Rīgā: kādēļ tik agresīvi, var taču runāt arī par mieru? Jaunākā Rīgas laiks ilustrācijām mēs atradām brīnišķīgus Pirmā pasaules kara laiku latviešu mākslinieka Kārļa Padega zīmējumus – ironiskus, piepildītus ar pretkara propagandu tās labākajā izpildījumā. Izlikām un sapratām – neder. Nedrīkst laikā, kad cilvēki upurē dzīvības, lai atsistu ienaidnieku, teikt: aizstāvēsim mieru," stāsta Arnis Rītups.
Jeļena Lukjanova piekrīt savam Filosofijas uz ūdens partnerim: "Par mieru – tas nozīmē, par nākamo karu. Krievija atvilks elpu, sakrās spēkus un sāks jaunu karu. Režīms ir jāiznīcina. Ja Krievija nekļūs demokrātiska, karš būs vienmēr. Krievijai ir milzīga robeža ar Austrumeiropu – tur būs vai nu siena, ar kuras dzīvo orda, vai arī viss ir jāpārbūvē. Tā ir ilūzija, ka ir maz Krievijas iedzīvotāju, kuri atbalsta Ukrainas uzvaru – tādu ir desmitiem miljonu. Praktiski vēl viena Ukraina pēc iedzīvotāju skaita."
Jeļena Lukjanova - juridisko zinātņu doktore, konstitucionālo tiesību profesore, bijusī MVU un slavenās Ekonomikas augstākās skolas pasniedzēja, kas publiski nosodījusi Krimas aneksiju, Mihaila Hodorkovska advokāte, patlaban viena no Brīvās universitātes rektorēm, Latvijā tā reģistrēta kā biedrība Brīvā Universitāte. Jau trešo gadu Lukjanova pastāvīgi dzīvo Jūrmalā, uz kuru viņai nācās pārcelties vajāšanas draudu dēļ Maskavā, kas sākās pēc atlaišanas no EAS, nepaskaidrojot iemeslus.
Arnis Rītups gandrīz divdesmit gadus mācījās teoloģiju, klasiskās valodas, kino teoriju un filosofiju LVU, Upsalas universitātē (Zviedrija), Vestminsteras universitātē (Lielbritānija), Lēvenas Katoļu universitātē (Beļģija); filosofijas zinātņu doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors; tāpat pasniedzis arī LVU, Lēvenē un Stokholmas ekonomikas skolā Rīgā, tulkojis Dekartu, Gregoru no Nazianzas, specializējies vēlīno antīko laiku komentāros par Aristoteli. Kopš 2010. gada žurnāla Rīgas Laiks līdzizdevējs, tajā regulāri tiek publicētas pārdomas par notiekošo, intervijas ar mūsdienu populārākajiem domātājiem, Nobela prēmijas laureātiem.
Publisko dialogu cikla Filosofija uz ūdens idejas autore un producente ir Jekaterina Lanskaja (KATUFILM) - neskaitāmu video darbu, televīzijas projektu, mūzikas festivālu režisore, Londonas starptautiskās kinoprēmijas L.I.M.P.A, festivālu Paris International Short Festival un New York International Women Festival galveno balvu ieguvēja. Dokumentālās filmas par leģendāro kņazu Goļicinu dzimtu Māja/Home/Дом producente. Kopš februāra sākuma kinoteātros skatāma pilnmetrāžas filma Mātes piens, kuras tapšanā Jekaterina darbojās kā asociatīvā producente.