Izstādes nosaukums ir metafora – atļauties būt jūtīgam un trauslam nozīmē pārkāpt robežu ārpus sevis. Visbiežāk šī cilvēciskā ievainojamība tiek uzskatīta par vājumu, tomēr izstādes māksliniece uzsver, ka tajā ir spēks: ievainojamībā mitinās līdzjūtība. Izstāde vienlaikus ir arī mēģinājums paraudzīties uz fotogrāfiju ārpus ierastā mākslas izstādes konteksta, iedziļinoties savdabīgajā nepieciešamībā fotogrāfiski dokumentēt it kā šķietami ikdienišķas lietas.
Elīnas Cērpas vizuālās mākslas projekta Jūtīgā virsma pamatā ir dokumentālā teātra izrāde un foto instalācija ar tādu pašu nosaukumu: "Šis darbs radās 2011. gadā Nīderlandē, kad es vairāk nekā gadu gandrīz katru dienu atkārtoju vienu un to pašu darbību: fotografēju pašportretus. Kad pastāstīju dažiem draugiem par šo aizraušanos, viņi to uztvēra kā patmīlības, paštīksmināšanās procesu. Man radās vēlēšanās saprast, kāpēc es daru to, ko daru. Zināju, ka tas ir daudz vairāk nekā tikai skatīšanās savā sejā. Kas mūs mudina fotografēt to, ko mēs fotografējam? Šis jautājums mani pamudināja meklēt citus cilvēkus, kurus ilgstoši interesē kāda konkrēta tēma."
Toreiz no interesentiem, kuri atsaucās uz Elīnas aicinājumu, projektā piedalījās desmit dalībnieki, ar kuriem kopā tapa šis laikmetīgā teātra notikums. Tagad, pēc vairāk nekā desmit gadiem, māksliniece uzdod to pašu jautājumu - kas rada nepieciešamību fotografēt? "Dažkārt mēs radām attēlu, bet nespējam racionāli paskaidrot, kāpēc izvēlējāmies nofotografēt, piemēram, saplīsušu glāzi vai pēdu nospiedumu sniegā. Kas mūs mudina uzņemt fotoattēlus? Kas ir mūsu apzinātās un neapzinātās vēlmes aiz fotogrāfijām, kuras esam uzņēmuši?" stāsta projekta autore Elīna Cērpa.
Sadarbībā ar pieciem dalībniekiem Jūtīgā virsma ISSP Galerijā top jaunā formā – kā starpdisciplināra multimediju izstāde, kur vizuālā māksla ir ciešā mijiedarbē ar kustību un tekstu. Projekta dalībnieki – Gundega Melberga, Gustavs Grasis, Valda Biteniece, Irēna Andrējeva un viens anonīms dalībnieks – satiekas vienā telpā un veido savstarpējai sarunai līdzīgu pieredzi caur fotogrāfiju, tekstu un video. Izstādei īpaši veidotā video darba komandā ir operators Reinis Aristovs, dejotājs Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey) un skaņu mākslinieks Edvards Broders. Izstādes telpiskie risinājumi top sadarbībā ar mākslinieku Alekseju Beļecki. Izstādes gaismu mākslinieks – Romāns Medvedevs. Kuratore – Iveta Gabaliņa.
Elīna Cērpa ir latviešu laikmetīgā teātra režisore, kura pēdējos četrpadsmit gadus dzīvojusi Nīderlandē. Absolvējusi Das Arts teātra mākslas maģistrantūras programmu Amsterdamas Mākslas augstskolā un piedalījusies dažādos starptautiskos skatuves mākslas un muzeju projektos. Elīnas darbi rādīti Frascati Amsterdam, Trouw Amsterdam, Tropenmuseum, Lisboa Santa Apolonia, Varšavas centrālajā stacijā, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras Drāmas teatrī u.c.
Kopš 2022. gada nogales Elīna ir atgriezusies Latvijā. Viņas darbs ir zināmā mērā politisks, bet vienlaikus kinematogrāfiski poētisks. Tas ietver sevī dokumentālā teātra žanru, apzinātu klasiskā teātra transformāciju un fotogrāfiju arhīvu pētniecību, kas pārtop par Elīnas izrāžu dramaturģiju.
Izstāde Jūtīgā virsma norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Rīgas Pasažieru Ostas atbalstu.
Izstādi rīko Biedrība ISSP, kas jau vairāk nekā 15 gadus darbojas laikmetīgās fotogrāfijas jomā, veidojot aktīvu fotogrāfijas vidi Latvijā, izglītojot jauno Latvijas fotogrāfijas autoru paaudzi un veicinot starptautisku apmaiņu. Kopš galerijas telpas atklāšanas Berga Bazārā 2018. gadā, ISSP ir kļuvusi par nozīmīgu pieturas punktu Rīgas kultūras kartē kā vienīgā laikmetīgajai fotogrāfijai veltītā telpa Latvijā.