Tā ir pavisam nesena vēsture, kas daudziem vēl spilgtā atmiņā. Starptautiskais folkloras festivāls Baltica pasaulei sevi pieteica 1987. gada vasarā Lietuvā, bet jau 1988. gada festivālā Latvijā brīvību vēstošie karogi plīvoja pārliecinoši. "Vēl daļēji sasaistīts valdošās varas rāmjos, bet jau neapturami laiks Baltijas tautas veda uz priekšu. Un mēs arī paši laika ritu steidzinājām, kā senči dziesmas par vairogiem likdami," saka Krišjāņa Barona muzeja speciālists, tajā šonedēļ atvērtās izstādes Astoņas baltas dienas. Baltica ‘88 koncepcijas autors Andris Ērglis.
"Ideja par izstādi virmoja gaisā jau sen, bet briedums tai pienāca līdz ar Latvijas simtgadi," viņš precizē. "Kontekstā lieliski iederējās arī tas, ka folkloras festivālam Latvijā aprit 30 gadu." Jau toreiz, pirms 30 gadiem, Andris Ērglis notikumiem centās būs klāt gan dvēseliski, gan arī kā muzejnieks, norišu dokumentētājs. Un tagad muzeja krājumos ir gan fotogrāfijas, gan citi materiāli.
Izstādes nosaukums Astoņas baltas dienas nācis no dzejnieces Māras Zālītes, kura tā nosauca savu pārdomu rakstu, paužot 1988. gada festivāla Baltica noskaņu. Toreiz festivālā piedalījās 28 Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, bez tiem – tautas deju ansambļi, tautas kori, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, viesi no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Bulgārijas, ASV, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Spānijas.
"Es ceru, ka izstādei būs bagāts mūžs," saka A. Ērglis. "Jau izstādes veidošanas laikā es sajutu cilvēku dvēselisko interesi. Jo īpaši no tiem, kuri bija toreiz klāt. Esam apņēmības pilni tikties ar Baltica dalībniekiem, fiksēt atmiņas, jo izstāde iecerēta kā platforma folkloras festivāla vēstures dokumentēšanai, tā tiks papildināta visā darbības laikā – līdz 2019. gada oktobrim. Noteikti daudziem mājās ir fotogrāfijas no tā laika, jo tas bija īpašs brīdis. Izstādē būs emocionāli piepildīts un spēcīgs eksponāts – viens no tiem karogiem, kas tika nesti gājiena priekšgalā. Būs lietas no Staltu, Kumsāru un Salmaņu ģimenēm, tiem, kas bija pirmie. Būs ko redzēt un ko dzirdēt, jo ir arī audioieraksti."
Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī vairāku Latvijas novadu muzeju krājumu, Latvijas Televīzijas un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Kultūras un tautas mākslas centra Ritums arhīva materiāli, kā arī relikvijas no privātpersonu kolekcijām.