LETA

Brīvība nav pašsaprotama. "Vēsture un pasaulē aktuālie procesi rāda, ka brīvība netiek dāvināta, tā jāiegūst un jānosargā. Un šajā procesā ir būtisks katra ieguldījums," izstādes atklāšanā, velkot paralēles ar Baltkrievijas pašreizējo situāciju, sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.1/2

LETA

"Mēs arī balsojām. Mūsu "biļeteni" ar "jā" redzami šajā izstādē," saka fotogrāfs Gunārs Janaitis.2/2

Apsolījām, ka nenobīsimies. Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadei veltīta lielformāta fotoizstāde

Ir karsta diena, tieši tāda, kāda tā bija pirms 30 gadiem 4. maijā. Mēs ļoti bijām strādājuši pie Neatkarības deklarācijas. Viss bija salikts – punkti, komati, domuzīmes. Sirdī mēs to jau bijām pieņēmuši, bet 3. maijā Dainis Īvāns mūs uzaicināja, un daļa kolēģu atsaucāmies un aizbraucām pie Mātes Latvijas uz Brāļu kapiem. Devām Mātei Latvijai zvērestu, ka neapjuksim, nenobīsimies, nesatrūksimies, būsim jestri, ņipri – tādi, kādi esam jaunībā šajās fotogrāfijās, – un pieņemsim deklarāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tautai.

Atmosfēra ārā zem loga un iekšā telpā bija tāda, ka tikai nelietis varētu atļauties nenobalsot par tik svarīgu dokumentu, – 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka vienkāršiem, emocionāliem vārdiem vienā mirklī atdzīvināja visu garo fotostendu, kuram 20. augustā Brīvības laukumā garām staigāja arī daudz vienaldzīgo un savās ikdienas rūpēs iegrimušo.

1990. gada 4. maijā Latvijā, kur nu vēl notikumu epicentrā Vecrīgā, vienaldzīgo nebija. Elpot vienā elpā – šodien skan klišejiski un tukši, bet toreiz tas bija tieši tas, kas notika. Tauta un tās priekšstāvji bija viens vesels. Velta Čebotarenoka dalās atmiņās tālāk: "Aiz manis sēdēja interfrontes pārstāvji, ņēmās, visu laiku gāja pie mikrofoniem, baidīja, meloja, uzvedās ļoti naidīgi pret mums, Latvijas Tautas frontes atbalstītajiem deputātiem. Tā ir mana laimīgākā diena mūžā, jo mēs nenobijāmies, neapjukām, mēs visi kā viens nobalsojām. Tas bija laimes prieks. Mēs bijām kopā ar tautu. Mēs nevienu brīdi nebijām atsevišķi, kādi augstāki, sveši, mēs bijām tie paši, nākoši no tās pašas tautas un palikuši kopā ar to."

20. augustā Brīvības laukumā Rīgā atklāta lielformāta fotogrāfiju izstāde, kas veltīta deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu trīsdesmitgadei. Izstādē apskatāmas Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī Lietuvas un Igaunijas nacionālā arhīva dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti 1990. gada 4. maija un atmodas laika notikumi.

"Manuprāt, nekas nebūtu noticis, ja nebūtu tautas atmodas, ja nebūtu Tautas frontes vēlēšanu koordinācijas centra. Tas viss sekmēja, lai Tautas frontes atbalstītie kandidāti uzvarētu. Savs nopelns ir arī LPSR tā laika Augstākajai Padomei, kura nobalsoja par demokrātisku vēlēšanu likumu. Mums, juristiem, izdevās pārliecināt tā laika deputātus par demokrātiskām vēlēšanām," notikumu kontekstu atgādināja jurists Aivars Endziņš – viens no deklarācijas izstrādātājiem.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 24. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!