Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +23 °C
Skaidrs
Otrdiena, 27. jūlijs
Marta, Dita, Dite

Sinfonietta Rīga un pianists Reinis Zariņš ar tiešraides koncertu atzīmēs Ludviga van Bēthovena 250. jubileju

Kulminācijai tuvojoties dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gadam, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē aicina uz komponistam veltītu bezmaksas tiešraides koncertu 18. decembrī plkst. 21 no Dzintaru koncertzāles. Programmas īpašais viesis – izcilais latviešu pianists Reinis Zariņš, informēja koncerta rīkotāji.

Reiņa Zariņa sniegumā būs klausāms Bēthovena 1. Klavierkoncerts, savukārt atkārtotu lasījumu šajā koncertvakarā piedzīvos Sinfonietta Rīga 15. koncertsezonas atklāšanas programmā iekļautā Bēthovena 4. simfonija. Tiešaraides koncerts norisinās festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros un klausītājiem tiek piedāvāts bez maksas.

Ar Brabantes maiznieka dēla, profesionāla dziedātāja un vēlāk Ķelnes firsta kapelmeistara Ludviga van Bēthovena vecākā ierašanos kūrfirstistes galvaspilsētā Bonnā aizsākas slavenās mūziķu dinastijas stāsts. Viņa dēls Johans seko tēva pēdās: dzied, apgūst vijoles un klavierspēli. Īsi pirms 1770. gada Ziemassvētkiem, Bonnas ielas 20. namā, Johana un Magdalēnas van Bēthovenu ģimenē piedzimst Ludvigs jaunākais. Viņa dzīslās rit vectēva spars un uzņēmīgums, bet tumšo un ugunīgo acu dēļ vienaudži Ludvigu sauc par spāni. Jaunekļa gados ar filantropa un liela mūzikas drauga grāfa Ferdinda fon Valdšteina svētību daudzsološais mūziķis dzimtajā Bonnā tiekas ar Jozefu Haidnu, lai, Valdšteinavārdiem, no Haidna rokām saņemtu nule mūžībā aizgājušā Mocarta garu.

1792. gadā jau apbrīnojami virtuozais pianists Ludvigs van Bēthovens ierodas Vīnē - savu lielo iespēju zemē. Te viņš uzsūc Habsburgu impērijas kultūras bagātības un apgūst tā dēvēto Vīnes stilu, te top viņa pirmie klavierkoncerti. Arī Pirmais klavierkoncerts (kaut pēc skaita trešais), kas, dzīvespriecīgs un līksms, atmiņā atsauc galantā laikmeta izsmalcināto dzīvi.

Pārkāpjot trīsdesmit gadu slieksni un saskaroties ar sava mūža lielāko traģēdiju – pakāpenisku dzirdes zaudēšanu, spēju lūzumu piemeklē arī Bēthovena mākslinieciskais rokraksts. Tagad to raksturo heroiski tēli un cīņa. Ceturto simfoniju Roberts Šūmanis salīdzinājis ar grieķu jaunavu starp diviem milžiem – Trešo un Piekto. Tai brāzmains ievads, saviļņojoši daiļa otrā daļa un vētras cienīgs fināls.

18. decembra tiešraide no Dzintaru koncertzāles skatāma bez maksas Latvijas koncerti un Sinfonietta Rīga Facebook lapās, kā arī tīmekļa vietnēs www.latvijaskoncerti.lv un www.sinfoniettariga.lv

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

FOTO: Elīna Garanča saņem Lielo mūzikas balvu 2020(5)

Pagājušajā nedēļas nogalē, 23. un 24. jūlijā, Latvijas Nacionālajā teātrī noritēja divi komponista Raimonda Paula un pasaulslavenā latviešu mecosoprāna Elīnas Garančas koncerti. Pēc otrā notika pi...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja