"Kultūras nozarē 2024. gads iezīmējas ar pārejas budžetu. Kultūras iestāžu darbinieku atalgojums tiks palielināts, taču, bez šaubām, šim atalgojumam ir jāturpina kāpt. Liels atbalsts tiks sniegts Latvijas skolas soma programmai, kas ļauj jauniešiem iepazīties ar kultūras mantojumu un notikumiem - finansējums uz katru jaunieti palielināsies par aptuveni 40%. Gribu uzsvērt šīs programmas nozīmi Latvijas kultūras ilgtspējai: Skolas somas piedāvātā iespēja skolēniem iepazīties ar kultūru, neatkarīgi no viņu ģimeņu finansiālajām iespējām, nodrošina to, ka mums aug nākamā Latvijas kultūras baudītāju un veidotāju paaudze. Savukārt valsts drošības jomā jāizceļ papildu 5,6 miljoni eiro mediju stratēģiskās lomas stiprināšanai un virzībai uz izsvērtu, ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Šis process palielinās mediju neatkarību, satura kvalitāti un konkurētspēju, un stiprinās Latvijas informatīvo telpu," norāda kultūras ministre Agnese Logina (P).
_page-0001.jpg)
Kā ik gadu arī 2024. gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības – 3 kultūras augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību/privāto mūzikas, mākslas un deju skolu - darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.
Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā, t. i. kvalitatīviem kultūras pasākumiem vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina jomās, savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma – valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās VNĪ, ES fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī, protams, mediju politikā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 26. septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, lēma par papildu 13,7 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām – kultūras nozarei 2024. gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024. gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai turpinātu pietuvināt kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo KM prioritāro pasākumu sarunās šim mērķim virzīja pieprasījumu nepilnu 8,6 miljonu eiro apmērā.
Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas Latvijas skolas soma finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro.
Lai 2024. gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022. gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 0,9 miljonu eiro apmērā.
Savukārt ārkārtīgi nepieciešamajām bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 0,4 miljoni eiro.
Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras IKT infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai – Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un IT infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 0,4 miljoni eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai VNĪ.
Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), t.sk. sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai papildu 0,2 miljoni eiro.