Ingrīdas Ivanes izstāde Nejaušas istabas ir turpinājums mākslinieces interesei par mājvietas jēdzienu, identitāti un kultūrvēsturisko atmiņu. Darbi aplūko mājas nevis kā ģeogrāfisku punktu, bet kā uztveres un piederības konstruktu. Gleznās netiek reproducētas konkrētas vietas, bet tās vēsta par to, kas mūs veido – gan redzamais, gan neskaidri sajustais.
Izstāde rosina domāt par pieredzes atpazīstamību arī vietās, kas nekad nav pastāvējušas. Klasiskās glezniecības valoda savijas ar mākslīgā intelekta radītiem vizuāliem impulsiem, kas kļūst par pamatu jaunu pasauļu veidošanai. Šajā kontekstā darbi aktualizē laikmetīga cilvēka attiecības ar vidi un tehnoloģijām, vienlaikus aktualizējot jautājumu par māju, miera un drošības sajūtu šajā trauksmainajā laikā.