Savos darbos autori pievērsušies mātes lomai un dzimtas atmiņai, piederības sajūtai un ķermeniskumam, kā arī mūsdienu vides paradoksiem – patērēšanai, tehnoloģiju radītajai atsvešinātībai un tuvības zudumam. Darbos atspoguļota vēlme saprast, ko nozīmē būt cilvēkam šodien, būt klātesošam, just, piederēt un reizē – atdalīties.
Cilvēka trajektorijas ir vizuāli krāšņa visdažādākajos materiālos veidota vienpadsmit studentu kartogrāfija, kurā krustojas dažādi skatieni uz realitāti – personiski, sociāli, emocionāli. Izstāde aicina skatītāju ieraudzīt savas kustības un pieturas punktus, atpazīt sevi citu stāstos un ieraudzīt kopīgo cilvēka pieredzes ritmā.