Ingas Ābeles luga Tumšie brieži (2000) Latvijā jau savulaik uzvesta gan Valmieras drāmas teātrī, gan JRT, ekranizēta arī Viestura Kairiša filmā. D. Petrenko uz Daugavpils teātra skatuves nu piedāvā savu redzējumu.
Izrādes Tumšie brieži darbība risinās lauku mājā Rasa Panemune. Ģimenes galvas Alfa tumšo briežu saimniecības bizness nenes cerētos augļus, attiecības ģimenē ar katru dienu saspīlējas aizvien vairāk. Opis mūždien viņu kritizē, pusaugu meita Ria visu laiku spurojas, attiecības ar jaunapņemto sievu Nadīnu iegājušas strupceļā. Lai glābtu ģimenes finansiālo stāvokli, Alfs pieņem smagu lēmumu – nokaut visus briežus un pārdot gaļu draugam Leonam, taču to kā nodevību uztver Ria.
Atšķirībā no līdzšinējām lugas interpretācijām D. Petrenko veidotās izrādes fokuss ir uz Alfu. "Man gribējās pētīt, kas notiek ar šo vīrieti, – kāpēc viņš slīgst tādā apātijā, kāpēc tik ļoti pakļaujas citu ambīcijām, kāpēc netiek galā ar sevi un kur nu vēl ar meitu. Un kā cilvēks atgriežas pie sevis, jo lugas beigās Alfs jau skaidri saprot, ko viņš grib un ko negrib darīt," stāsta režisors. D. Petrenko nepatīk vispārināt, bet viņš piekrīt, ka Alfa tēlā daudzi varētu saskatīt sevi pašu. "Vīrišķības stāsts Latvijā ir tāds sāpīgs. Parasti uzskatām, ka būt vīrietim ir vieglāk, taču aizvien ir kaut kādas tabu tēmas, un vīrietis pat ar draugiem kaunas runāt par to, ka viņam klājas grūti, par savām sāpēm, pārdzīvojumiem, aizvainojumiem. Sievietes drīkst būt emocionālas, un tas ir normāli, savukārt normāls vīrietis Latvijā ir tas, kurš neraud, nesūdzas, labi pelna, ir fiziski spēcīgs un emocionāli stabils. Ir jau XXI gs., sabiedrībā notikušas būtiskas transformācijas, bet šī konservatīvā, tradicionālā norma, kādam jābūt vīrietim, tiek uzturēta. Tas traucē dzīvot pašiem vīriešiem, cieš arī viņu bērni, ģimenes utt."