Vispirms radās nosaukums – Aizvakar vienmēr. "Precīzāk, tas bija divu vārdu lielisks skanējums," saka dramaturgs un režisors Andris Kalnozols, kura lugai ar šādu nosaukumu 12. decembrī Ģertrūdes ielas teātrī bija pirmizrāde.
"Nejaušību virkne," viņš īsi raksturo situāciju pirms gada, kad pavasarī devies trīs mēnešu klaiņojumā pa Rietumeiropu.
Klejošanai gan bija konkrēts mērķis – vākt materiālu un iedvesmoties lugai par Džakomo Kazanovu, ko viņam bija pasūtījis Leļļu teātris. Ceļojums sācies Briselē, vedis uz Parīzi, tur Andris dzīvojis priekšpilsētā, kur notika terorakti. "Adrenalīna piegarša jau bija manāma pašā sākumā," atceras A. Kalnozols. Viņš dzīvojis bezzvaigžņu viesnīcās, pamestos kūrortos, skvotos, beigu beigās – arī alā.
"Marseļā, šķirstot angļu–franču vārdnīcu, uzšķīrās vārdi "aizvakar" un "vakar", kas franciski skanēja poētiski. Vārdu salikumu piefiksēju ar domu, ka kaut kad varētu uzrakstīt šādu darbu. Turpināju Kazanovas pētījumus: Monako, Montekarlo, Florence, Neapole. Marseļas skvotā uzzināju par Sicīlijas hipiju komūnu Ciumara Ranni, ko izvēlējos par sava klejojuma galamērķi," stāsta Andris.
Jau pirmajā dienā Sicīlijā uz vientuļa lauku ceļa sākās piedzīvojumi. Vecs onkulītis solīja aizvest viņu līdz komūnai, bet, kad Andris galamērķī izkāpis no mašīnas, itālis piespiedis gāzes pedāli. "Tik vien paspēju kā atraut vaļā durvis, skrēju mašīnai pakaļ, bet ar veiklu manevru tiku notriekts, ripoju pa serpentīnu…" Andris stāsta kinoscenārija cienīgu sižetu. Tam sekoja skaidrošanās policijā, ārstēšanās slimnīcā.
Pēc tam bez dokumentiem un naudas kādu laiku dzīvojis pie hipijiem alā. Tur sācis rakstīt lugu Aizvakar vienmēr – par savu neapskaužamo situāciju. "Kad izkliboju no slimnīcas, sapratu, ka esmu savas dzīves pārmaiņu punktā. Nu gluži kā ķirzaka, kas tur apkārt skraidīja. Mana vecā aste nokritusi, un biju gatavs reģenerēties," saka dramaturgs un piebilst, ka Sicīlija ir pārpasaulīga vieta ar mistikas piesitienu. Tāda ir arī luga Aizvakar vienmēr.
Kas viņā vairāk dominē – dramaturgs vai režisors? Andris par to smejas, jo esot izdevīgā pozīcijā. "Kad pabeidzu lugu, tad dramaturgs beidzas un sākas režisors, kas nerespektē autoru. Skarbi izturos pret paša rakstīto, daudz svītroju. Ņemu vērā arī aktieru piedāvājumu, viņi aktīvi piedalās izrādes tapšanā," viņš stāsta.
Izrādē Aizvakar vienmēr spēlē Edgars Samītis, Armands Berģis, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš un Jana Ļisova. "Luga ir absolūti nozīmīgākais darbs, ko esmu līdz šim izdarījis. Tā ir dāvana arī manam labākajam draugam Edgaram Samītim, kurš palīdzēja tikt mājup no Sicīlijas. Es gribēju, lai viņš spēlē galveno lomu."
Tuvākā izrāde ĢIT – 19. decembrī.
Un kas notika ar Kazanovu? Iesāktais darbs pazuda Sicīlijā? "Esmu lugu pabeidzis. Pats arī to iestudēšu Leļļu teātrī. Tā būs marionešu izrāde pieaugušajiem."