Šis ir jau otrais latviešu autora darba iestudējums režisora daiļradē. Pagājušā gada oktobrī Rēzeknes teātra studijā Joriks kopā ar jaunizveidoto latviešu aktieru trupu viņš ir radījis izrādi Pērļu zvejnieks, kura pamatā bija Jāņa Poruka stāsts.
"Pirms tam es domāju, ka labāk lasu Ļevu Tolstoju un Tomasu Mannu, jo zinu, ka viņi ir izcili rakstnieki ar izciliem darbiem, kuri piedāvā izdzīvot plašu emociju klāstu. Taču vienā brīdī notika klikšķis – atklāju, ka latviešu rakstītajos tekstos ir iekļauti kodi, kurus varam nolasīt tikai mēs un kuros ir milzīgs spēks un jauda. Sāku arvien vairāk un vairāk saprast savu zemi. Kādreiz man likās – es te dzīvoju, nu un?! Varētu dzīvot arī Vācijā, Francijā vai kaut kur citur, bet tagad es nevarētu to izdarīt, iekams neesmu aptvēris, no kurienes nāku."
Absurdu valsts
Šajā sajūtu gammā ļoti labi iekļaujas arī nesen piedzīvotais ceļojums uz Kurzemi – pirmdien Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa vadītāja profesore Māra Ķimele saviem audzēkņiem bija noorganizējusi braucienu pie aktiera Edgara Samīša uz Talsiem, kur visi kopā stādījuši mežu. "Septiņas stundas bez apstājas mīcos pa dubļiem un stādu priedītes – par mammu, opi un citiem. Apziņa, ka pēc manis kaut kas paliek, nomierina, ka viss nav tik slikti, kā dažreiz liekas," sarunā ar laikrakstu Diena saka režisors.
Uz jautājumu, ko viņš domā par mūsdienu Latviju, Toms Treinis atbild: "Man ir nedaudz skumji, ka es dzīvoju absurdu valstī, kurā tiek pieņemti lēmumi, kuri nav ne loģiski, ne progresīvi. Mēs pazaudējam paši sevi, ko līdz šim esam spējuši saglabāt daudzu gadsimtu garumā. Nesen es biju aizgājis uz mākslinieka Ivara Drulles izstādi Manai Dzimtenei, kurā viņš iemūžinājis simtiem pamestu ēku, kur kādreiz dzīvojušas ģimenes un audzējušas gotiņas un vistiņas. Tā ir absolūti apokaliptiska sajūta – nevajag komētu, lai pazustu apdzīvotas vietas."
Petrolejas lampa
Pirms četriem gadiem Toms Treinis iestājies Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas studiju programmā. "Man ļoti patika spēlēt – iespēja izlikties par kaut ko citu un just, ka mani tas atbrīvo kā cilvēku," atklāj režisors, kurš pirms tam bija apmeklējis Rīgas Teikas vidusskolas teātra pulciņu, ko vadīja aktieris Lauris Bokišs. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas otrā kursa otrajā semestrī Toms Treinis radījis savas etīdes, kuras kļuvušas par pavērsiena punktu turpmākajā darbībā, un šogad viņš absolvēs Latvijas Kultūras akadēmiju jau kā režisors.
Studiju laikā Toms Treinis iestudējis izrādi Stāsti no abām kabatām pēc Karela Čapeka darba motīviem, par kuru Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas festivālā Patriarha rudens saņēmis galveno balvu – gaismekli no režisora Pētera Pētersona petrolejas lampu kolekcijas. Viņš ir radījis darbus Lietuvā un Nīderlandē, bijis režisora Elmāra Seņkova asistents aktieru mākslas studentu diplomdarba izrādē Sapnis vasaras naktī. "Es meklēju dažādas iespējas, lai strādātu, jo izrādes tu nevari radīt pie galda savā kladītē, bet vienīgi praksē."
Valodas meklējumi
Toms Treinis stāsta, ka Latvijas Kultūras akadēmija iedod sapratni par to, ka ļoti daudz jāstrādā pašam ar sevi – jāskatās izrādes, jālasa grāmatas, jāapmeklē izstādes, lai paplašinātu redzesloku un attīstītu savu gaumi, jo bez gaumes un humora izjūtas šajā profesijā ir ļoti grūti. Savukārt pedagogi cenšas izcelt to labāko, kas ir katrā studentā. "Es vēl tikai mēģinu atrast savu teātra valodu, kas man patiktu un interesētu, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka man ir piedāvājumi veidot izrādes un redzēt skatītāju reakciju uz mūsu kopējo darbu," piebilst režisors.
Šobrīd Toms Treinis veido projektu starptautiskajam jaunā teātra festivālam Homo Novus kopā ar savu kursa biedru Mārtiņu Zariņu, kurš radījis mūziku izrādei Zilā. Nākamajā sezonā viņš iestudēs vairākus darbus Latvijas teātros. "Man ir prieks, ka pēc Latvijas Kultūras akadēmijas nav iestājies sausais periods – esmu nokļuvis nevis savannā, bet gan tropu mežā," salīdzina režisors, kurš turpina darboties arī kā aktieris. Viņš filmējas režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilmā Puika ar suni, kurā atveido vienu no ebreju jaunekļiem – Šarju.
Kas kur, kad: izrāde Zilā Nacionālā teātra Jaunajā zālē 6., 10., 21., 31. maijā un 2. jūnijā.