Stāsts par Šerloku Holmsu populārs ir vienmēr. Variantu ir daudz un dažādi – vecs Holmss, jauns Holmss, Holmss viņa vēsturiskajā laikā un mūsdienu versijā, Holmsa piedzīvojumi no viņa skatupunkta un no doktora Vatsona redzējuma... Arī Sanktpēterburgas režisoram Aleksejam Siņicinam šī tēma nelika mieru. Kādā no viņa iepriekšējiem iestudējumiem materiāla bijis tik daudz, ka grēks būtu bijis labās idejas neizmantot. Rezultātā Rīgas Krievu teātrī tapis neparasts iestudējums Šerloks Holmss: misis Hadsones sapņi. Pirmizrāde – šovakar.
"Izvēlējāmies klaunādi – specifisku un neparastu žanru," atklāj Aleksejs Siņicins. Kopā ar mākslinieci Aleksandru Peršaju viņi izdomājuši dekorācijas, grimu, tērpus. Tas viss uz skatuves izskatās kā zīmējums, kā komikss, kas atdzīvojies. Izrādes varoņiem ir spilgts grims, košas un izteiksmīgas parūkas, jocīgi tērpi un dīvaina uzvedība. Klauni! Vēstījums ir vienkāršs – kā izskatītos Šerloks Holmss, ja viņu nosapņotu misis Hadsone. Izrādē piedalās aktieri Jūlija Berngardte, Jevgeņijs Korņevs, Olga Ņikuļina, Artūrs Trukšs.
Izrāde ir krāsainu asociāciju, grafisku zīmējumu, mājienu, atmiņu, stereotipu situāciju un fantāziju kopums. Kamīns ir butaforija, bet dzīvajai mūzikai gan ir viena no galvenajām lomām, jo iestudējumā praktiski nav teksta un tas nav balstīts ne uz vienu konkrētu darbu par Šerloku Holmsu. "Visi rekvizīti ir no kartona – pat glāzes un pīpes ar dūmiem. Mēs visi saprotam, ka nekas nav īsts, bet aktieri to lieliski apspēlē un pat pasmejas," paskaidro māksliniece Aleksandra Peršaja un uzsver, ka, izrādi iestudējot, izpaudies ne tikai aktieru radošums, bet arī butaforu mākslinieciskās prasmes, jo, piemēram, nosacītās skotu rūtis aktieru kostīmu audumā gleznotas ar roku.
Klaunādes žanrs ļauj radīt dīvainus un nereālus misis Hadsones sapņu tēlus. Neviens konkrēts izmeklētais noziegums gan netiks apspēlēts, ir neliela atsauce vien uz Bāskervilu suni, bet arī tā – klaunādes loģikā. "Bija interesanti strādāt ar dramatiskā teātra aktieriem," atzīst režisors. Izrādes tapšanā piedalījies arī pedagogs un pantomīmas meistars Staņislavs Djomins, kurš saka: "Liriskā klaunāde ir sarežģīts žanrs. Izrādē tiek izmantoti daži elementi no cirka klaunādes – triki. Ja pantomīmā galvenais ir žesti, kustība, tad klaunādē klāt nāk vēl balss skaņas – pārspīlētas, cilvēkam neraksturīgas. Skatītājam tas ļauj visu uztvert viegli un ar smaidu."
Maldīgi ir domāt, ka izrāde piemērota maziem bērniem. "Drīzāk jauniešiem. Esam noteikuši, ka 12+. Dažas sižeta līnijas būs saprotamas pieaugušajiem. Ja ir redzēta kāda no Šerloka Holmsa versijām, viss ir daudz skaidrāks," informē Aleksejs Siņicins.